Kurvjzieža kontemplācijas

Nevar taču nemitīgi sekot līdzi tam, lai nejauši neizdarītu kādu nepamatotu vispārinājumu, nepieļautu argumentācijas kļūdu, neizteiktos pavirši vai sekli, pat ja cilvēkam piemīt intelektuālas spējas, kas ļauj šādas nepilnības atpazīt diezgan mierīgi, tas tomēr prasa lielu un nemitīgu paškontroli. Manuprāt, ne vienmēr atmaksājas sevi tādā spriedzē turēt, turklāt var būt fizioloģiski, psiholoģiski, emocionāli iemesli (nogurums, izsalkums, slimības, kas ne vienmēr redzamas un atklātas), kas to vēl tālāki ietekmē.
Rezumē - izdarīt secinājumus par cilvēka intelektuālajām spējām tikai pēc kļūdām būtu riskanti. Un kas gan tā būtu par baudu ielaisties gudrās sarunās ar cilvēkiem, ko vērtējam kā savus intelektuālus līdziniekus, ja tajās nevarētu zināmā mērā atslābt un nebaidīties no iepriekšminēto kļūdu pielaišanas, zinot, ka otrs tomēr sapratīs, vai, ja nesapratīs, tad pirms secinājumu izdarīšanas par tavām intelektuālajām spējām, pārjautās, precizēs vai norādīs uz pieļauto kļūdu