Katoļu baznīcu reprezentē miesa. Glīti kopta, samērā veselīga, libido caurstrāvota, balti sārta, iesmaržota, saposta, reizēm vaimanājoša un askēzes nomocīta, bet atkal un atkal no jauna augšāmceldamās, dziedoša un muzicējoša, ekstātiski vizionējoša un kontemplatīvi klusējoša, nagus un ragus apzeltījusi miesa. Pagodiniet Dievu savā miesā.
Pareizticīgo baznīca ir iztēle un kaisle. Caur visām maņām ienākoša, vārdos ielauzusies neverbāla apskaidrība, darbībā ieaudies sapnis, kliedzošas, sitošas un žēlojošas zīmes, sešu spārnu pieskāriens. Elpa, kas saista iekšpasauli un ārpasauli, šopasauli un pārpasauli, tavas iekšējās Sofijas atmirdzums ikonas zelta spogulī.
Proteatantisms ir saprāts, izskaidrojošs, attaisnojošs, pretrunu nogurdināts, reizēm vesels, reizēm - slims. Kalkulējošs un praktisks, ekonomisks un grāmatvedisks, jebkuru neprātu racionalizēt spējīgs.
Ar to pirmo es flirtēju, to otro vēroju, bet ar trešo gribētu draudzēties un neuzskatīt par nūģi.
Pareizticīgo baznīca ir iztēle un kaisle. Caur visām maņām ienākoša, vārdos ielauzusies neverbāla apskaidrība, darbībā ieaudies sapnis, kliedzošas, sitošas un žēlojošas zīmes, sešu spārnu pieskāriens. Elpa, kas saista iekšpasauli un ārpasauli, šopasauli un pārpasauli, tavas iekšējās Sofijas atmirdzums ikonas zelta spogulī.
Proteatantisms ir saprāts, izskaidrojošs, attaisnojošs, pretrunu nogurdināts, reizēm vesels, reizēm - slims. Kalkulējošs un praktisks, ekonomisks un grāmatvedisks, jebkuru neprātu racionalizēt spējīgs.
Ar to pirmo es flirtēju, to otro vēroju, bet ar trešo gribētu draudzēties un neuzskatīt par nūģi.
Problēma ar pārējiem diviem ir tāda, ka viņiem ir daudz nesankcionētu atrakciju un brīnumu, viņi ir radījuši paši savu virtuālo, paralēlo realitāti jeb "kristīgo kultūru", kurai ar evanģēlijos redzamo visai minimālistisko ainu ir ļoti attāls sakars. Protestantisms, sevišķi luteriskajā formātā, ir visjūdaistiskākais un monoteistiskākais, vidējais protestants (t.i., ja viņš ir īsts luterānis, anglikānis vai kalvinists, nevis sekularizēts surogāts) turklāt ir teoloģiski daudz informētāks un pamatotāks nekā vidējais katolis vai pareizticīgais (klērs pēdējiem gan ir augstā līmeni, taču proporcionālā attiecībā pret draudzi tā ir problēma). Pārējām divām pieejām formāli nav diez ko lielas atšķirības no dzenbudisma, sintoisma vai galu galā ēģiptiešu vai grieķu kulta pagānisma. Tieši protestantisms vismaz mēģina centrā nepiekāpīgi likt to, kas kristietību dara specifisku un no citām religijām atšķirošu.
Protams, protestantismam in general ir savas problēmas, tāpēc adekvātāk būtu runāt par kādu konkrētu protestantismu (piemēram, luterāņiem nav tik lielas alerģijas pret tradīciju kā reformātiem), taču tas nemaina faktu, ka atšķirībā no pārējiem diviem, protestantisms vismaz get'o pointu. Varbūt tieši šī iemesla dēļ protestantismam uz pārējo divu fona pasaulē šobrīd iet, maigi izsakoties, nožēlojami.
pareizticībā nav nekādas nepieciešamības ticēt kaut jebkādam dievam un vispār nekam, progresīvas idejas ieskaitot
protestantisms ir bezmaz arogances, neizpratnes un vienkāršas muļķības avangards
labprāt sevi acociētu ar to visu kopā
Domāju tu par sengrieķiem &c.
kurās arī jogas šubus, cik atceros, varēja mierīgi mērīt.
bet tā jau vispār patīk