Kurvjzieža kontemplācijas

Reliģiskais poliamorisms

krii

4.10.17 19:11

Reizēm, veroties pasaulē, man šķiet, ka tajā nav nekā valdzinošāka kā reliģijas. Doktrīnas, tradīcijas un prakses. Es mīlu reliģiozus cilvēkus - ar noteikumu, ka viņi nesludina, jo sludinot lielākā daļa diemžēl kļūst pretīgi didaktiski un patētiski vai salkani. Tos, kuros ir jaušama pārliecība un cīņa ar šaubām ikdienas dzīvē, tos, kuru spēja uz sakrālo pārdzīvojumu ir tikpat labi nojaušama kā mūziķa vai dejotāja talants.
Es negribētu dzīvot ateistiskā sabiedrībā. Un vēl vairāk negribētu dzīvot sabiedrībā, kura akceptē tikai vienu reliģiju.

• 10 raksta
• ir doma

• zum

  4.10.17 22:03

  

  Nav jau tik svarīga reliģija, cik ētika.

  • Atbildēt

• ctulhu

  4.10.17 22:10

  

  Ateistiskā varētu dzīvot, nu tādā kur reliģijas ir turpat kur mūsējā sab. ir lomu spēles/ iešana uz teātri un tml. Kultūras fenomeni, viņi strādā, bet neviens jau pa īstam netic, ka lomu spēlē ir īsti elfi vai teātrī uz skatuves īsts karalis.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • hedera

    5.10.17 08:12

    

    Jā, es arī drīzāk zem šī parakstos. Dažādas teoloģijas un mitoloģijas mani fascinē no kultūrvēsturiskā viedokļa.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• morraa

  5.10.17 06:57

  

  Pilnīgi piekrītu. Prātīga doma!

  • Atbildēt

• missalise

  5.10.17 09:20

  

  Man ļoti patīk cilvēki, kuri patiešām tic Dievam. Tā - pa īstam, tā, kā es pati ticēju bērnībā, ar tādu klātbūtnes sajūtu. Tie cilvēki, kuri tiešām iet pa garīguma ceļu, var arī nebūt reliģiozi. Man ir draugs, kurš teorētiski ir ateists, bet dzīvē viņš vairāk ievēro tādus vispārīgos Dieva likumus nekā vairums tantiņu, kas katru svētdienu iet uz baznīcu un pēc tam aprunā tās tantiņas, kuras uz baznīcu neiet. Šībrīža pāvests, manuprāt, pa īstam tic, man viņš ļoti patīk. Reiz mana brāļa kursabiedrene stāstīja, ka viņa dziedot tautasdziesmas - ka tās ir viņas lūgšanas, man arī ir drusciņ līdzīgi. Tie, kas pa īstam tic Dievam, ar to nebāžas virsū citiem cilvēkiem (jo tā ir agresija). Ir kaut kāds kodols, kurš tām senākajām reliģijām ir kopīgs - atrodi ceļu pie Dieva, kļūsti par savu labāko versiju, dari labu. Šie ir principi, kuriem es personīgi ticu.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • zum

    5.10.17 19:37

    

    Pilnībā parakstos.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• snauts

  5.10.17 09:33

  

  Bet bez sludināšanas taču reliģija iznīks un nomirs.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • peepingtom

    5.10.17 09:57

    

    Budisms neko nesludina, nav vēl izmiris. Kādreiz labi izplatījās, jo sevī bija gatavs uzņemt jau pastāvošās reliģiskās un garīguma prakses vai to daļas.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • snauts

      5.10.17 10:26

      

      Njā, budisms ir ļoti mīlīgs, pats esmu ateists, bet budisti kā cilvēki man caurmērā patīk labāk kā ateisti.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

• mapats

  5.10.17 09:58

  

  Diemžēl īstenībā islama radikālim ar sakrālo pārdzīvojumu un automātu būs vienaldzīga ētika, vai neticīgā domas. Viņu pasaule melnbalta ar viņu dieva rīkojumu pakļaut.
  
  Mans viedoklis.

  • Atbildēt