Delikāts temats
Ja tu esi 31 gadu veca sieviete un tev nav bērnu, tad jārēķinās ar nepieciešamību sagatavot vairākas ticamas atbildes uz jautājumu, kāpēc tev viņu nav. Apkārtējo pasauli tas interesē daudz vairāk nekā tevi pašu. Un, ja tevi pārsteidz nesagatavotu, tad jebkura atbilde allaž izklausīsies vai nu pēc uzspēlēta cinisma, vai arī neveiklas taisnošanās. Vai arī liks sarunbiedram steidzīgi piebilst:" nē, piedod, ja tu negribi par to runāt, tad nevajag - ja tas ir kaut kas TĀDS..."
Sasodīts, ir bezgaldaudz iespējamu faktu, kuri nav iekļāvušies manā biogrāfijā. Nevienam nešķiet, ka kaut kas TĀDS varētu būt par iemeslu, kāpēc es ne reizi neesmu aizbraukusi uz Venēcijas karnevālu...Nu, vienkārši neesmu aizbraukusi, kaut gan vairākkārt tāda iespēja apdomāta, bet ne īstenota - diezgan dārgs prieks un nepietiekama vēlme iespringt. Varbūt kādreiz aizbraukšu, varbūt - nē, dzīvē arī citādu izpriecu gana.
Analogi skanētu godīga atbilde par bērniem. Taču tā nevienu īsti neapmierina. Ne ginekoloģi, ne māti, ne pamatskolas laiku draudzeni, ne simpātisko šķirteni, kurš uzaicinājis tevi jau uz trešo randiņu. Viņi visi nopūšas un uzmet tev aizdomu pilnu skatienu pārliecībā, ka tu noteikti glabā kādu baisu noslēpumu, kurš varētu atklāties tikai Tenesija Viljamsa cienīgā drāmā.
Sieviešu žurnāli mēdz piesaukt bioloģisko pulksteni - ir tāds monstrs mūsdienu mitoloģijā. Runā tikšķos gluži kā sabiedriskā doma. Draud ar izmisumu un raudāšanu naktīs spilvenā, sasniedzot 40 gadu vecumu. Neliegšos - tas izraisa māņticīgas bailes. Kaut arī šausminošie pareģojumi par seksuālā bada izsaukto frustrāciju un kašķīgumu, vientulīgo kaukšanu uz mēnesi un kaķu fermas ieviešanu, ja līdz 30 gadiem negadīsies apprecēties, ir izrādījušies ļoti tāli no patiesības, tomēr - ej nu sazini...
Jebkurā gadījumā - šķiet, ka pieklājīgi būtu izjust vismaz kādu nelielu diskomfortu. Vai vismaz pozicionēt sevi kā neirotisku darbaholiķi, nevis laisku, egoistisku dzīves baudītāju. Sociālais pulkstenis iebaksta tev krūtīs smailu rādītāju un notikšķ: "Atzīsties! Tā ir tikai maska! Tu noteikti esi gribējusi, bet kādu nepārvaramu psiholoģisku vai medicīnisku problēmu dēļ neesi varējusi, vai ne? Atzīsties, aizej paraudi spilvenā vai kļūsti par zilzeķainu karjeristi un mēs tev žēlīgi, mazliet nicīgi piedosim!"
Man nav, par ko atzīties, un es izmisīgi cenšos izspiest kādu vainas un nožēlas asariņu. Jo man IR jājūtas vainīgai. Par to, ka moži spriņģoju apkārt ar visu savu tīri pieklājīgo genotipu, veselīgo reproduktīvo sistēmu un manipulēju ar stipru un auglīgu tēvaiņu libido. Un turpinu izsargāties. Katra mēnešreize kā pliķis sabiedrības espektācijām. Sabiedrība prasa asaras, un kad es naktīs murgos dzirdēšu savu sašutušo neapaugļoto olšūnu pirmsnāves brēcienus, es raudāšu. Svinīgi solos.
:)
Sasodīts, ir bezgaldaudz iespējamu faktu, kuri nav iekļāvušies manā biogrāfijā. Nevienam nešķiet, ka kaut kas TĀDS varētu būt par iemeslu, kāpēc es ne reizi neesmu aizbraukusi uz Venēcijas karnevālu...Nu, vienkārši neesmu aizbraukusi, kaut gan vairākkārt tāda iespēja apdomāta, bet ne īstenota - diezgan dārgs prieks un nepietiekama vēlme iespringt. Varbūt kādreiz aizbraukšu, varbūt - nē, dzīvē arī citādu izpriecu gana.
Analogi skanētu godīga atbilde par bērniem. Taču tā nevienu īsti neapmierina. Ne ginekoloģi, ne māti, ne pamatskolas laiku draudzeni, ne simpātisko šķirteni, kurš uzaicinājis tevi jau uz trešo randiņu. Viņi visi nopūšas un uzmet tev aizdomu pilnu skatienu pārliecībā, ka tu noteikti glabā kādu baisu noslēpumu, kurš varētu atklāties tikai Tenesija Viljamsa cienīgā drāmā.
Sieviešu žurnāli mēdz piesaukt bioloģisko pulksteni - ir tāds monstrs mūsdienu mitoloģijā. Runā tikšķos gluži kā sabiedriskā doma. Draud ar izmisumu un raudāšanu naktīs spilvenā, sasniedzot 40 gadu vecumu. Neliegšos - tas izraisa māņticīgas bailes. Kaut arī šausminošie pareģojumi par seksuālā bada izsaukto frustrāciju un kašķīgumu, vientulīgo kaukšanu uz mēnesi un kaķu fermas ieviešanu, ja līdz 30 gadiem negadīsies apprecēties, ir izrādījušies ļoti tāli no patiesības, tomēr - ej nu sazini...
Jebkurā gadījumā - šķiet, ka pieklājīgi būtu izjust vismaz kādu nelielu diskomfortu. Vai vismaz pozicionēt sevi kā neirotisku darbaholiķi, nevis laisku, egoistisku dzīves baudītāju. Sociālais pulkstenis iebaksta tev krūtīs smailu rādītāju un notikšķ: "Atzīsties! Tā ir tikai maska! Tu noteikti esi gribējusi, bet kādu nepārvaramu psiholoģisku vai medicīnisku problēmu dēļ neesi varējusi, vai ne? Atzīsties, aizej paraudi spilvenā vai kļūsti par zilzeķainu karjeristi un mēs tev žēlīgi, mazliet nicīgi piedosim!"
Man nav, par ko atzīties, un es izmisīgi cenšos izspiest kādu vainas un nožēlas asariņu. Jo man IR jājūtas vainīgai. Par to, ka moži spriņģoju apkārt ar visu savu tīri pieklājīgo genotipu, veselīgo reproduktīvo sistēmu un manipulēju ar stipru un auglīgu tēvaiņu libido. Un turpinu izsargāties. Katra mēnešreize kā pliķis sabiedrības espektācijām. Sabiedrība prasa asaras, un kad es naktīs murgos dzirdēšu savu sašutušo neapaugļoto olšūnu pirmsnāves brēcienus, es raudāšu. Svinīgi solos.
:)
bet vispār - tā turpināt!;) t.i. nekrist panikā...
:)
Mēģināšu minēt
a) vecāka gadagājuma radinieces, tuvu pie miršanas;
b) jaunās māmiņas, kuras bijušas spiestas pamest studijas un labu darbu;
c) Marģera Martinsona vārdā nosauktā vēlēšanu saraksta aktīvistes. ;/
Re: Mēģināšu minēt
Un tad es saprotu, ka laikam neesmu vis. Jo normālai sievietei būtu jāšņukst, nevis jāķiķina.:)
Re: Mēģināšu minēt
Re: Tāpēc,
MISIJU?!?
Labais :))))
Re: Tāpēc,
Tikai vienu nesaprotu,kāpēc Tu tērē tik daudz sava dārgā laika par to rakstot?
"Kaa - tev tikai 31 un jau tik un tik beerni???"
un tad tu pat nezini: nokauneeties tagad vai lepni smaidiit :/
bet vai vajag? :)
Nevajag!
labpraat pievienojos...
Jap!
Re: Jap!
Bet kas tam ticēs.
Es pagaidām neesmu saņēmusi tik daudz mīlestības, lai spētu tās pietiekami dot tālāk.
Tā jau pietiek ar tekstiem: "lavendera, tev vajadzētu apprecēties, lai man būtu mazbērniņi", "lavendera, tev vajadzētu apprecēties, būtu vismaz vīrietis, kas man siltumnīcu salabo", "lavendera, tev vajadzētu apprecēties, lai man būtu kas dārzu uzrok", "lavendera, tev vajadzētu apprecēties, lai man visas tantes beigtu prasīt - kad tad lavendera precēsies?"
Reiz dzirdēju kaut kur stāstu, kur mājasmāte meitas draugu arī kā tādu darbu parādnieku sagaidīja, un jau pirmajā dienā lūdza jamo kaut ko mājā pieremontēt, un pamatīgi apvainojās, kad puisis piedāvājās izsaukt kādu meistaru un tam samaksāt ;-)
Tad jau jāliek sludinājums, kur uzrādīts, ka vispirms lai vecākus apmeklē norādītajā adresē un ar jamajiem iepazīstas un izrunājas, arī biškopja prasmes lai apliecina, un tikai labvēlīgā gadījumā precinieks dabūs meitu redzēt. Varbūt ;-)
Incanti, vai uz šādu sludinājumu kāds atsauktos? ;-)
nav domāts ļauni,
no tā Tu tak neatsakies????
Re: nav domāts ļauni,
Ai, bet var jau gadīties arī mazs, negants puisītis - sportists. Traki riskanta tā padarīšana.:)
tad jau labi, ka būs
Re: būs vai nebūs - ka tik priecīgu prātu.:)
Re: būs vai nebūs - ka tik priecīgu prātu.:)
kad zināšu, gan jau izbļaušu pa visu Cibu;)
Patiesībā taču tas nav nemaz kritiski.
Mūsdienās ar visām šitām superdupertehnoloģijām, kad kaut kur pasaulē vēl 5-desmitciktur gados dzemdē bērneļus, viss Tev vēl priekšā.
Kaut jautājiens varētu būt tikpat netīkams, kā jautājiens "kāpēc tu neesi precējusies?"
lainukā, pēc sekojošās viedokļu apmaiņas viņa baidījās, ka es vairs viņu neapciemošu. dīvajni, viņai patiešām liekas, kastasmani TIK ljoti uztrauc.
"Sievietei sasniedzot dzimumbriedumu, jāpiesakās Valsts Obligātās Materinātes Dienestā (turpmāk - VOMD). Ja sieviete veselības pārbaudē tiek atzīta par Dienestam derīgu, tā tiek iesaukta VOMD. Pēc iesaukšanas sieviete tiek izolēta no sabiedrības īpašos VOMD geto. Pēc māxlīgās apaugļošanas tai tiek nodrošināti veselīgi dzīves apstākļi grūtniecības laikā un zīdīšanas periodā...." ūtētē ūtējēpē
jābet patiesībā tasbūtu ļoti vērtīgi. viņi to laiku tad varētu izmantot kautkā vērtīgāk.. sitot sugasbrāļus. vājākos. ar melnākajiem matiem vaj līkākajiem deguniem, piemēram.
protamska nepareizo izlobīji :)))
teu vajdzēj no teiktā izlobīt, ka, actāti vieni, vīrieši aiznekodarīt sāk nodarboties ar muļķībām. sist citus, piemēram.
A vecis viens pats būtu izticis ar mazumiņu. Ar makšķeri un kasti alus ;-)
patiesībā jau tas nevienu neinteresē, bet tā nu pie cilvēkiem ir pieņemts, ka jārunājas un jāizrāda interese.
Un nav ko satraukties, taa ir ar visiem.
(-;
:)))
Tieši tāpat, kā ir cilvēki, kuri pārmet citiem cilvēkiem bērnu trūkumu, tieši tāpat ir bezbērnu cilvēki, kas netieši pārmet citiem bērnu esamību.
esmu māmiņa. negribēta. ar visu aizsargāšanos. Nevaru apgalvot, ka tas ir labākais, kas manā mūzā ir noticis, taču jāsaka, ka tāda pieredze (vai varbūt jāsaka, emocijas, skatījums etc) ir neaprakstāma (gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē) un tāpēc ir neiespējami pārliecināt, kāpēc būt ar bērniem ir labāk, nekā būt bez bērniem. Tas tieši tāpat kā akadēmiķim mēģināt ieskaidrot maza uzņēmuma īpašniekam, kāpēc iegūt augstāko izglītību un nodotoies abstraktām lietām ir svarīgāk, nekā rubīt rēķinus katru mēnesi un atvaļinājumā aizbraukt uz Turcijas kūrortu. katram savs. vienkārši bērni ir tāda pieredze, kas kvalitatīvi izmana cilvēku paver citādāk nepaveramas dzīves dimensijas. Un parasti tam jānotiek vecumā, kad cilvēks ir jau kādus gadus desmit bijis diezgan vienveidīgs. kā arī dzīvei vērtību piešķir nevis tas, kas cilvēkam pieder, bet gan tas, no kā viņš ir atteicies. Un bē