![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Jāpiezīmē (lai pašai neaizmirstas uz vecumu), ka vienmēr esmu ļoti labi pacietusi kailumu - gan savu, gan svešu, vienlaikus nejuzdama vajadzību protestēt pret ssabiedrības iedibinātām tradīcijām to slēpt un piesegt. Neesmu nūdiste, neesmu vuāriste, kopš pubertātes hormonvētru noplakuma gan sava, gan pretējā dzimuma plikņus uzlūkoju bez pastiprinātas ziņkāres un ar visnotaļ neitrālām emocijām.
Attiecīgi man vienmēr bijis grūti saprast saasinātās reakcijas uz ekshibicionistiem - visādiem mētelīšu virinātājiem utml. Paritinot atmiņu kamolīti, jāatzīst, ka līdz kādam grūti konkretizējamam agrīnās jaunības laikam, neierastā brīdī atkailinātie vīriešu dzimumorgāni spēja izraisīt satrūkšanos vai pat iespiegšanos, taču šobrīd esmu vairāk nekā pārliecināta, ka tās pamatā bija neapzinātā pieaugušo reakcijas pārņemšana. Diez vai šādas bailes rastos, ja, pirmoreiz sastopot virinātāju, uz manu patieso ziņkāri un izbrīnu, vecmāmiņa būtu nevis kniebusi man rokā un desmit pūķu baisumā šņākusi: "NESKATIESSSS!!!!", bet gan mierīgi paskaidrojusi, ka ir tādi jocīgi, varbūt pat slimi onkuļi, kuriem uznāk vajadzība, citiem redzot, izkarināt pliku krāniņu. Par viņiem nav smuki smieties un no viņiem nevajag baidīties.
Jo galu galā - kas gan dzimumloceklī ir briesmīgs? Labi, to var izmantot kā seksuālās vardarbības rīku. Tomēr ar rokām vai kājām (īpaši apautām) iespēja sagādāt citam cilvēkam sāpes ir daudz lielāka, taču to demonstrēšana nevienam šausmas un pretīgumu neizraisa, vai ne?
Attiecīgi man vienmēr bijis grūti saprast saasinātās reakcijas uz ekshibicionistiem - visādiem mētelīšu virinātājiem utml. Paritinot atmiņu kamolīti, jāatzīst, ka līdz kādam grūti konkretizējamam agrīnās jaunības laikam, neierastā brīdī atkailinātie vīriešu dzimumorgāni spēja izraisīt satrūkšanos vai pat iespiegšanos, taču šobrīd esmu vairāk nekā pārliecināta, ka tās pamatā bija neapzinātā pieaugušo reakcijas pārņemšana. Diez vai šādas bailes rastos, ja, pirmoreiz sastopot virinātāju, uz manu patieso ziņkāri un izbrīnu, vecmāmiņa būtu nevis kniebusi man rokā un desmit pūķu baisumā šņākusi: "NESKATIESSSS!!!!", bet gan mierīgi paskaidrojusi, ka ir tādi jocīgi, varbūt pat slimi onkuļi, kuriem uznāk vajadzība, citiem redzot, izkarināt pliku krāniņu. Par viņiem nav smuki smieties un no viņiem nevajag baidīties.
Jo galu galā - kas gan dzimumloceklī ir briesmīgs? Labi, to var izmantot kā seksuālās vardarbības rīku. Tomēr ar rokām vai kājām (īpaši apautām) iespēja sagādāt citam cilvēkam sāpes ir daudz lielāka, taču to demonstrēšana nevienam šausmas un pretīgumu neizraisa, vai ne?
Pliki ļaudis man ir vienaldzīgi, nu, tur apdzērušās kundzītes, kas lepni soļo pa brīvības ielas braucamo daļu vienās apenēs u.tml., bet visi šitie dročītāji un virinātāji man nešķiet ok.
Piemēram, skolas laikā sporta zāles ģērbutves logiem pretī esošā mājā bija tāds vīriņš, kurš mēdza tusēt pliks pie loga, kamēr ģērbtuvē notika rosība. Sākotnēji viņa plikais stāvs izraisīja interesi (dažāda veida) skolniecēs, acīmredzot tas viņam patika, bet, kad plikais vīriņš bija kļuvis par ierastu parādību pretējās mājas logā un pārģērbšanās procedūra tika izveikta, ignorējot viņa zibināšanos, vīriņš sekojošajā reizē uzradās un pārsteidza mūs ģērbtuves dušās...
Bet ar kailumu - jāatzīst, ka tas mani tieši pastiprināti interesē un noteikti nav vienaldzīgs, abu dzimumu gadījumā.
visus pārējos, attālinātākos, esmu spējīga rupji pasūtīt turp, kur viņiem, manuprāt, būtu jāiet.
bet nupat vakar lasīju, ka Tallinā pliks izvirtulis uzbrūk sievietēm parkā... tā ka par bīstamību vēl var strīdēties.
ja par ekshibicionismu
kas attiecas uz šodienas notikumu pie laras - bērnu izglītošanu parasti veicu pēc iepriekš apdomāta plāna, un ereģējuši krāniņi nebija mana knapi runājošā trīsgadnieka apmācības plānā. varbūt jāmaina plāns.
mūsdienās gan arī neesmu sajūsmā, ja, paceļot galvu no dvielīša ļaužu pilnā pludmalē, turpat cieši virs galvas karājas debesu zvani, kurus demonstrē it kā nūdists, kas tomēr klaiņo ārpus saviem areāliem. ne vienmēr kailums ir estētisks.