Kurvjzieža kontemplācijas

man bija kādi desmit gadi un es sabijos gana stipri, kad pilnā trolejbusā viens tāds sāka strīķēties gar mani murminot un pūšotelšot. vēl ilgi izvelējos citus transporta līdzekļus. jaatzīst, ka tas lielā mērā bija seksualās audzināšanas neesamības dēļ.
mūsdienās gan arī neesmu sajūsmā, ja, paceļot galvu no dvielīša ļaužu pilnā pludmalē, turpat cieši virs galvas karājas debesu zvani, kurus demonstrē it kā nūdists, kas tomēr klaiņo ārpus saviem areāliem. ne vienmēr kailums ir estētisks.