Vai miesassods vienmēr uzlūkojams kā bargāks salīzinājumā ar to pašu brīvības atņemšanu vai naudassodu? Kāpēc īslaicīgas intensīvas fiziskas ciešanas iedveš lielākas bailes nekā ilgstošas un mazāk intensīvas, piemēram, cietumsods?
personas autonomija. Fiziskas ietekmēšanas gadījumā pašnoteikšanās pār savu miesu tiek brutāli pārkāpta. Kurpretī ne-miesiski-ciešami sodi darbojas tādā gadījumā, ja ir internalizēts kkāds morālais imperatīvs, piem., jūtos vainīgs, jūtu kaunu vai tml., līdz ar ko arī cietumsods vai pat kontroles izrakstīta kvīts vieš pazemojuma sajūtu un liek izdarīt secinājumus. tie, kas nav internalizējuši vai atkārtojumu gaitā notrulinājuši, protams, uzšpļauj slaidā lokā soda mēriem, kas nepārkāpj cilvēka autonomiju
Cietums man šķiet daudz lielākā pretrunā ar jebkādu personas autonomiju! Īstenībā pat algots darbs, kas piespiež tavu ķermeni 8 h diennaktī ieņemt neērtu un veselībai kaitīgu pozu padara tevi heteronomu miesā, garā, dvēselē un vēl ar visām parpalām piedevām! (Piemēram, dreskods man liekas viens no būtiskākajiem uzbrukumiem autonomijai, bet tas pat NAV ierakstīts sodos!)
Tas ir ļoti nosacīti. Ck cilvēku strādāt savā pašreizējā darbā, ja būtu iespējams to nedarīt, saglabājot līdzšinējos ēšanas/mājošanas/izklaides paradumus?
tiesa, bet ķermenis netiek pakļauts fiziskām sāpēm/ciešanām, kas ir daudz nepastarpinātāka un mazāk-vietas-manevriem-pieļaujoša pieredze nekā ķermeņa telpiska ierobežošana.
protams, arī darba iekārtojumā - laikā, uzdevumā, vietā - ir noteikta varas manifestācija. dresskods arī ir sviests, bet tam kājas no citurienes aug.
Cietums nav tikai telpiska ierobežošana, bet arī nepastarpināti fiziska ietekmēšana, ieskaitot sāpju nodarīšanu. Vai fizioloģiski-psiholoģisks pazemojums (piemēram, nepieciešamība kārtot fizioloģiskās vajadzības no citiem cilvēkiem nenorobežotā telpā).
Dreskodam kājas aug no tās pašas vietas, kur armijas formai, cietuma vai slimnīcas apgērbam - unificēšana kā disciplinēšanas elements ( doma nav svaiga, atkal jau dārgais Mišels, bez šaubām).
unificešana ar mērķi disciplinēt, jā, bet ne tikai tik šauri, kā to Fuko ņem. Tikpat labi tā var būt segregācija un atributēšana noteiktai segregētajai grupai. Savā laikā ar likumu tika noteikts, kuri amati un kādi šo amatu līmeņi kādas drēbes un aksesuārus drīkst valkāt; dabū paaugstinājumu, vari pagarināt ketoveja apakšmalu, ne velti ļaudis vēlāk izmisīgi centās/cenšas atdarināt vareno un bagāto modes, vien vareni un bagāti no tā nekļūst... karalieņu normatīvi, kādas šķiras madāmas kādu skaitu pērlīšu u.tml. var uz savām drēbēm nēsāt. Identitāte, kas ir momentāni nolasāma un tai nav nepieciešami jābūt 'disciplinējošai', pat ja seko noteiktiem 'vienojošiem' priekšrakstiem.
visādi citādi, man nav ko par šo visu teikt; es atstarojos
Patiesi, patiesi, varenie un bagātie disciplinējas citādi, nekā nabagie un zemie, bet tāpēc viņu disciplinēšana nav mazāk skarba, un velti Tu Mišelam uzskatu šaurību pārmet. Panoptikumā sēž gan Versačes valkātāji, gan lidmašīnu stjuarti, gan nabaga ierēdņi, gan hipsteru jaunkundzes - jebkuram no viņiem uzvilkt lētu, Ķīnā ražotu, straziem nošūtu topiņu nozīmētu izstumšanu no vides, pazemojumu un statusa zaudēšanu.:)
Varētu domāt, ka neviens nekad nav grupā kakājis mežā. Ieslodzījums pāriet. Divpadsmit skolas gadi zilajā formā un psiholoģiskajā terorā arī pārgāja, tie bija vienkārši jāizcieš. Pēriens nepāriet - pazemojums un naids paliek gadu gadiem pēc paša fakta.
un plus arī šī ķermeņa fizisko robežu nejautāta pārkāpšana parast velk aiz sevis degradējošu attieksmi pret līdzcilvēku miesām un to autonomiju, daudz normālāk kļūs iekaustīt sievas, kad sūdīgs garīgais, sadot pa muti apsvērējam tirgū un nopērt bērnu, kad tas neklausa. eto mi uže prohoģiļi. pagaidām par miesassodu spriežam tā, it kā tā būtu viena izciešama reize un pēc tam viss atpakaļ tagadējā normā
Precīzi! Zinu vīrieti, kurš tiranizē bērnus un sit savu sievieti, jo uzskata, ka tā ir vienīgā pareizā audzināšana, jo bērnībā pats ir audzināts tikai ar uzbrēcieniem un siksnu un uzskata, ka citādi no viņa būtu izaudzis bandīts. (Īstenībā no viņa tādējādi IR izaudzis varmāka.)
Savukārt meitenēm, kas ir pērtas, ir grūtības ar normālas seksuālās dzīves izveidošanu. Viņas tādus varmākas pievelk.
Tb visa cilvēces vēsture kā pazemojuma un naida uzvaras gājiens - 150 000 gadus visi pērti. :)
Man gan aizdomas, ka 12 gadi zonā, kur cilvēku fiziski un seksuāli ik dienu pazemo gan kameras biedri, gan apsardze, ir kudi skarbāki par tiem žagariem, ar ko ōpis uzšāva bērnībā, pieķēris, ka sīkais nočiepis piecīti un iztērējis konfektēs (protams, pieļauju, ka ir indivīdi, kam ir otrādi).
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
protams, arī darba iekārtojumā - laikā, uzdevumā, vietā - ir noteikta varas manifestācija.
dresskods arī ir sviests, bet tam kājas no citurienes aug.
Dreskodam kājas aug no tās pašas vietas, kur armijas formai, cietuma vai slimnīcas apgērbam - unificēšana kā disciplinēšanas elements ( doma nav svaiga, atkal jau dārgais Mišels, bez šaubām).
visādi citādi, man nav ko par šo visu teikt; es atstarojos
Ieslodzījums pāriet. Divpadsmit skolas gadi zilajā formā un psiholoģiskajā terorā arī pārgāja, tie bija vienkārši jāizcieš. Pēriens nepāriet - pazemojums un naids paliek gadu gadiem pēc paša fakta.
(Īstenībā no viņa tādējādi IR izaudzis varmāka.)
Savukārt meitenēm, kas ir pērtas, ir grūtības ar normālas seksuālās dzīves izveidošanu. Viņas tādus varmākas pievelk.
Vo, vo.
Man gan aizdomas, ka 12 gadi zonā, kur cilvēku fiziski un seksuāli ik dienu pazemo gan kameras biedri, gan apsardze, ir kudi skarbāki par tiem žagariem, ar ko ōpis uzšāva bērnībā, pieķēris, ka sīkais nočiepis piecīti un iztērējis konfektēs (protams, pieļauju, ka ir indivīdi, kam ir otrādi).