Miesassodu sakarā
Vai miesassods vienmēr uzlūkojams kā bargāks salīzinājumā ar to pašu brīvības atņemšanu vai naudassodu? Kāpēc īslaicīgas intensīvas fiziskas ciešanas iedveš lielākas bailes nekā ilgstošas un mazāk intensīvas, piemēram, cietumsods?
Ieslodzījums pāriet. Divpadsmit skolas gadi zilajā formā un psiholoģiskajā terorā arī pārgāja, tie bija vienkārši jāizcieš. Pēriens nepāriet - pazemojums un naids paliek gadu gadiem pēc paša fakta.
(Īstenībā no viņa tādējādi IR izaudzis varmāka.)
Savukārt meitenēm, kas ir pērtas, ir grūtības ar normālas seksuālās dzīves izveidošanu. Viņas tādus varmākas pievelk.
Vo, vo.
Man gan aizdomas, ka 12 gadi zonā, kur cilvēku fiziski un seksuāli ik dienu pazemo gan kameras biedri, gan apsardze, ir kudi skarbāki par tiem žagariem, ar ko ōpis uzšāva bērnībā, pieķēris, ka sīkais nočiepis piecīti un iztērējis konfektēs (protams, pieļauju, ka ir indivīdi, kam ir otrādi).