Jūs visi, možie, aktīvie, funkcionējošie, - kā jūs tiekat pie serotonīna, kur jūs to ņemat, pērkat aptiekās, bundžās safasētu, destilējat mājās uz plīts no iebojātiem tomātiem? Es nespēju, nespēju, nespēju dzīvot šajā krēslas valstībā, tālu aiz laika beigām, man ir saplūdusi diena un nakts, es neguļu, nekustos un nedomāju, varu apraudāties no atskārsmes, ka jāaiziet līdz virtuvei, lai uzvārītu kafiju. Jebkurš ēdiens garšo pēc salmiem, jebkura nākotnes prognoze izsauc trauksmi, es negribu it neko, pat nomirt nē.
funkcionēju palēninātā režīmā
Paldies par ierakstu
Skatīties kaut-ko skaistu? Kino? Izstādi? Teātri?
Un galu galā, ir arī ķīmija, kas serotonīna līmeni uztur. Iedomājies? Ārā žļurga, +1 un snieg/līst bet krii sajūsmā postē cibā vienu pēc otra sajūsmas kviecienus.
nanononi sula, vai vnk kkā nespēšana pārgāja pati no sevis.Drusku gan mulsinoša mana absolūta nespēja pielāgoties šim klimatam, laikam jāuztaisa kāds advancēts DNs tests.
Es zinu, ka tā ir fizioloģiska nespēja pielāgoties, un droši vien to var kaut kā kompensēt. Emigrēt negribas, jo aizvien vairāk saprotu, ka gribu dzīvot tieši Latvijā, tieši Rīgā, ka mīlu šejienes sadzīvi, cilvēkus, tradīcijas, visu, izņemot klimatu slapjajās, garajās ziemās.
mana formula