Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Jūs visi, možie, aktīvie, funkcionējošie, - kā jūs tiekat pie serotonīna, kur jūs to ņemat, pērkat aptiekās, bundžās safasētu, destilējat mājās uz plīts no iebojātiem tomātiem? Es nespēju, nespēju, nespēju dzīvot šajā krēslas valstībā, tālu aiz laika beigām, man ir saplūdusi diena un nakts, es neguļu, nekustos un nedomāju, varu apraudāties no atskārsmes, ka jāaiziet līdz virtuvei, lai uzvārītu kafiju. Jebkurš ēdiens garšo pēc salmiem, jebkura nākotnes prognoze izsauc trauksmi, es negribu it neko, pat nomirt nē.
  • es vēl kaut ko gribu, bet možuma iztrūkst.
    funkcionēju palēninātā režīmā
  • Es funkcionēju, bet pēdējās nedēļas laikā daudz un bieži uzmācas nelāgas nedomas par dzīves jēgu, jā, jā. Vislaik tik darbs, tramvajs, miegs, tumsa. Pē. Nez, vai sniegs palīdzēs.
    • Tie pusšķidrie mēsli, kas šobrīd šļācas no debesīm nevar palīdzēt nevienam un nekam.
  • Tad,kad es taada esamu (ne sobrid,diemzel), tad nemu to no komunikacijas ar draugiem, kuuku cepshanas, viesu uznemshanas, forshaa darba,kad man taads bija.

    Paldies par ierakstu
  • Pastaigas mežā. Tagad gan man serotonīna avots citāds un mežs blakus. Bet citas ziemas - nūjošana, pastaigas mežā. Peldēšana. Nu.. sports. Un ar nenormālu piespiešanos, jo citādi - arī.. nekustīgi pavadītas diennaktis, alkohols vakaros, no kura paliek tikai sliktāk.
    • Tajās dienas, kad varu skriet, tas mazliet palīdz, bet uz īsu, īsu brīdi.
      • Skaitīt dienas līdz pavasarim. Labi, līdz paliek gaišāks. Aicināt ciemos draugus (zinu, negribas, bet vajag! Gan jau pēc tam labi būs).
        Skatīties kaut-ko skaistu? Kino? Izstādi? Teātri?
        Un galu galā, ir arī ķīmija, kas serotonīna līmeni uztur. Iedomājies? Ārā žļurga, +1 un snieg/līst bet krii sajūsmā postē cibā vienu pēc otra sajūsmas kviecienus.
  • vai nu lieli sūdi, vai nano noni sula, vai vnk kkā nespēšana pārgāja pati no sevis.
    • Nu, vispār jau es zinu, ka visas šitās fizioloģiskās nebūšanas mēdz kaut kā pašas no sevis pāriet.
      Drusku gan mulsinoša mana absolūta nespēja pielāgoties šim klimatam, laikam jāuztaisa kāds advancēts DNs tests.
  • tāpat kā ir cilveki, kas "iedzimst" pretējā dzimuma ķermenī, tāpat, man šķiet, ir cilvēki, kas iedzimst nepareizās ģeogrāfiskajās zōnās. Piemēram, man ļoti patīk LV drēgnais un pelēkais rudens un aukstā, tumšā ziema, totāla lafā, ir gan gaiss ko elpot, gan arī apkārtējā atmosfaira netraucē strādāt un nodoties savām idiosinkrātiskajām izvirtībām mājas apstākļos. Neviens ciemos nevelkas, neviens aiz loga nebļaustās, nav pašai nekādos āra kafūžos jāsēž un ap sakarsušām, sasvīdušām pusplikām miesām jālipinās. manispēc vasaras 40 varētu pārvākties tālāk uz dienvidu pusi, kur šim ciparam vieta. :p
    • Manā gadījumā pie vainas pat ne tik daudz siltuma, cik gaismas trūkums. Aukstajās un sniegainajās ziemās, kad bija pietiekami daudz saulainu dienu, es jutos visnotaļ labi - vismaz līdz janvāra vidum, kad sāka apnikt. Un siltajā, slapjajā Kolumbijā man pietrūka saules, jo ietrāpījāmies lietus perioda sākumā, turklāt kaitināja agrā tumsa kā Latvijas rudenī.
      Es zinu, ka tā ir fizioloģiska nespēja pielāgoties, un droši vien to var kaut kā kompensēt. Emigrēt negribas, jo aizvien vairāk saprotu, ka gribu dzīvot tieši Latvijā, tieši Rīgā, ka mīlu šejienes sadzīvi, cilvēkus, tradīcijas, visu, izņemot klimatu slapjajās, garajās ziemās.
  • Es dedzinu sveces, ļoooti skaļi klausos džang džang džang un tuc tuc mūzikas, skatos krievu KVN un - neko, ir normāli. Vismaz nekādas depresijas pazīmes nav novērotas blakus iedzimtajām/permanentajām.
  • Guļu, cik vien varu. Vismaz astoņas prieka pilnas sapņu stundas ļauj noturēties puslīdz formā gandrīz līdz darbdienas beigām.
  • mani arī ļoti nomāc gaismas trūkums. Domāju, sākšu lietot d vitamīnu, man gribas domāt, ka tieši tam tas arī domāts.
  • kā ar solāriju?
  • Rosos pa virtuvi :)
  • mana formula

    100 g Jack Daniels, laba grāmata un bišu vaska sveces:)
Powered by Sviesta Ciba