Jūs visi, možie, aktīvie, funkcionējošie, - kā jūs tiekat pie serotonīna, kur jūs to ņemat, pērkat aptiekās, bundžās safasētu, destilējat mājās uz plīts no iebojātiem tomātiem? Es nespēju, nespēju, nespēju dzīvot šajā krēslas valstībā, tālu aiz laika beigām, man ir saplūdusi diena un nakts, es neguļu, nekustos un nedomāju, varu apraudāties no atskārsmes, ka jāaiziet līdz virtuvei, lai uzvārītu kafiju. Jebkurš ēdiens garšo pēc salmiem, jebkura nākotnes prognoze izsauc trauksmi, es negribu it neko, pat nomirt nē.
Skatīties kaut-ko skaistu? Kino? Izstādi? Teātri?
Un galu galā, ir arī ķīmija, kas serotonīna līmeni uztur. Iedomājies? Ārā žļurga, +1 un snieg/līst bet krii sajūsmā postē cibā vienu pēc otra sajūsmas kviecienus.