Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Jūs visi, možie, aktīvie, funkcionējošie, - kā jūs tiekat pie serotonīna, kur jūs to ņemat, pērkat aptiekās, bundžās safasētu, destilējat mājās uz plīts no iebojātiem tomātiem? Es nespēju, nespēju, nespēju dzīvot šajā krēslas valstībā, tālu aiz laika beigām, man ir saplūdusi diena un nakts, es neguļu, nekustos un nedomāju, varu apraudāties no atskārsmes, ka jāaiziet līdz virtuvei, lai uzvārītu kafiju. Jebkurš ēdiens garšo pēc salmiem, jebkura nākotnes prognoze izsauc trauksmi, es negribu it neko, pat nomirt nē.
  • Pastaigas mežā. Tagad gan man serotonīna avots citāds un mežs blakus. Bet citas ziemas - nūjošana, pastaigas mežā. Peldēšana. Nu.. sports. Un ar nenormālu piespiešanos, jo citādi - arī.. nekustīgi pavadītas diennaktis, alkohols vakaros, no kura paliek tikai sliktāk.
    • Tajās dienas, kad varu skriet, tas mazliet palīdz, bet uz īsu, īsu brīdi.
      • Skaitīt dienas līdz pavasarim. Labi, līdz paliek gaišāks. Aicināt ciemos draugus (zinu, negribas, bet vajag! Gan jau pēc tam labi būs).
        Skatīties kaut-ko skaistu? Kino? Izstādi? Teātri?
        Un galu galā, ir arī ķīmija, kas serotonīna līmeni uztur. Iedomājies? Ārā žļurga, +1 un snieg/līst bet krii sajūsmā postē cibā vienu pēc otra sajūsmas kviecienus.
Powered by Sviesta Ciba