Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Palasot šeit pat citu sieviešu cibojumus, man aizvien biežāk liekas, ka mana dzīve ir drīzāk piedienīga viegli liderīgam vecpuisim. Es tikpat kā negatavoju ēst. Es sakopju midziņu tad, kad uznāk iedvesma vai tad, kad nevaru kaut ko atrast. Es parasti pārrodos mājās ap desmitiem vakarā un aizeju drīz pēc astoņiem no rīta. Es nekad nestiepju iepirkumu somas un negatavoju brokastis. Es reizēm dzeru šampanieti un mīlējos. Es bieži esmu viena. Dažreiz es vakaros vienatnē ēdu kamambēru, dzeru sausu sarkanvīnu un lasu. Vismaz reizi nedēļā es dzeru alu ar draugiem. Es nekad skaidri nezinu, ko darīšu svētkos. Visvairāk naudas es tērēju kosmētikai un grāmatām.
Reizēm man šķiet, ka no augšas uz mani nolūkojas mātišķi norūpējies, mazliet skumīgs acu pāris, un kāda balss saka: "Tas nav pareizi. Vienmēr tā nevarēs." Un tad es saraujos un vervelēju, ka es ļoti mīlu savu dzīvi, bet ka es, protams, varēšu arī citādi. Ja vajadzēs. Bet nevajag taču, vai ne? Vismaz tagad vēl nē, labi?
  • nav nekādu must, katram jādara ko gribās tak. :) nē nu no malas jau izklausās superīgi.
  • TU!

    ..esi laimīga? Ja jā, tad ko skumt, ka citi laimīgojas kautkā savādāk (ar tām pusdienu kotletēm un vēlā vakara mājasdarbiem un gripas epidēmijām, kas pārņem visu ģimeni, kamēr māja ir masveida lazarete).
    Ja nē - tad pačukstu, ka katram ir tādi brīži.
    Es klusi atzīstos, ka lasot par vienatni, vakariem ar grāmatu un kamabēru, midziņas nekārtošanu, acis kļuva sapņainas - un doma: jā, es arī tā gribu! kaut uz pāris dienām!
    Un gribu viena, un ar zīda palagiem un pašpietiekami, un nerūpēties, un iet "ar draugiem" un nedomāt par bērnudārzu un...un... bet katram savs laikam
    • Re: TU!

      Laikam esmu. Tikai nezinu, vai šāds egoisms nepāraug hroniskā formā.
      • Re: TU!

        To vienmēr var pārbaudīt, parūpējoties par kādu draugu, drauga bērnu, lopiņu, vai piesakoties sarkanajā krustā :)
        Bet zini, katrs jau ir savādāks un diez vai vistas-perētājas pieeja lietām ir tā, kas nodrošina ģimenes laimi. Man arī, ja labi papūlētos, būtu iespēja vairāk būt vienai un dauzīties apkārt - bet esmu mājas rūpes uzcēlusi sev kā tādu vairogu apkārt... kautkā tā.
        Un vispār - vai runa ir par bioloģiskā pulksteņa tikšķiem vai par vienpatības sajūtu kā tādu? Vai vēl par kaut ko citu?
        • Re: par ko citu laikam

          Slaveni pulksteņi mani pagaidām liek mierā - drīzāk tos manīju laikā, kad dzīvoju kopā ar vīrieti. Drīzāk par tādu kā "nepareizības sajūtu". Un bažas par to, ka, tagad izlaidusies, nespēšu vairs pielāgoties, ja sagribēšu ko mainīt.
  • Vecpuiši kosmētikai tik daudz netērējas. ;P
    Bet citādi baigi forši izklausās. Ek!..
  • man aptuveni līdzīgi:)
    un ir tak forši! :)
  • Peedeejais laix arii tev pieteikties autokursos!
  • Ak, es vakar pirmo reizi mūžā iedomājos iespējamu kopdzīvi ar vīrieti, ar ko man patiktu ne tikai kniebties, bet arī audzināt kopīgus bērnus (nu, ja divas stundas nosēdēts ar piecgadnieci klēpī un viņas māšeli blakus, tas nav nekāds brīnums).
    Tā kā es būtu nekamnederīga māte, man noteikti vajadzētu vīrieti, kas spēj vest pie prāta ne tikai sīčus, bet mani arī :))))
    • Vo, vo!

      kaut kas uz to pusi.:) lai kā man patiktu draugu bērni - īpaši daži - un lai cik jauki man neliktos vīrieši - īpaši daži - vienmēr pārņem panika, iedomājoties, kas viss jādara, lai viņus turētu dzīvoklī.
      • Re: Vo, vo!

        "kas viss jādara, lai viņus turētu dzīvoklī."
        :DDD
        Šķiet, ka runa ir par govīm
        • izklausaas peec anekdotes

          (Anonīms)
          kojas, studenti, eest nav ko, viens ierosina, ka vareetu tureet cuukas, otrs - bet netiiriiba tachu! pirmais - nekas, gan jau vinjas pieradiis ! :-)

          just Dunduks
  • Izklausās jauki :)
    Pirms dažiem gadiņiem bij man ar tā, bet kaut kā nepavisam tik jauki nelikās. Tiesa, bij tad sūdīgs darbs un studentiska nabadzība, bet tomēr. Nekāda fana.
    • Studiju gados man arī tas nelikās īsti jauki. Var jau būt tāpēc, ka naudas bija daudz mazāk. Un visu laiku kaut kādas rūpes un raizes. Tagad kaut kas nācis klāt - tā kā brīvība un miers, vai?
      • Mnja. Ruupes un raizes man arii tagad ir. Bet tagad laikam tieshi taadeelj ka neesmu vairs vecpuisis. Tputu. Nesanaak un nesanaak to mieru izbaudiit :)
        • Vispār liekas, ka vecmeitība/vecpuisība īsti jauki ir izbaudāma tad, kad cilvēks jau ir pieaudzis, bet vēl jauns un kāda kaut cik nopietna kopdzīves pieredze jau ir aiz muguras.
  • jautaajums peec buutibas: vai tu tadau dziivi dziivo taapeec ka gribi vai taapeec ka vienkaarsi citas nav ? (bet katram var tadau jautaajumu uzdot un tas ir neatbildams:)))
    • Citas tiešām nav. Bet uz jautājumu - vai gribētu citu? - šobrīd droši atbildu ar "nē". Nujā, protams, siltāku laiku, lielāku algu, garākas kājas, plakanāku vēderu un vēl dažas kārojamas pārmaiņas allažiņ varēšu nosaukt.:)
      Jāņosi Itālijā?
  • ;)

    normaals dziives ritms, tik no maajas vaig iziet ap septinjiem ;))
    (tad buus liidziigs maneejam ritmam) ;)
  • Protams, ka nevajag.
    Man jau nepaliks vieglāk no tā, ka tev paliks grūtāk.
    Nu, un grūst acīs savu pārākumu laikam jau ir normāla rīcība, ne? Pat no Tavas puses.
    • Man ļoti žēl, ja Tu to tā uztvēri. Jo tas ne mirkli nebija tā domāts.
      Mana pašreizējā situācija likumsakarīgi izriet no visas tās dzīves, kuru esmu nodzīvojusi līdz šim brīdim. Un tajā noteikti ir pietiekami daudz visa kā tāda, ko Tu savukārt negribētu.

      Un es taču neskaužu, ka Tev katru nakti gultā blakus ir vīrietis, kuru Tu mīli. Un neuzskatu par pārākuma demonstrēšanu katru reizi, kad tu to norādi. Mēs tikai katra pati varam zināt, cik vērtas ir mūsu laimītes un cik tās atbilst cenai, kuru par tām maksājam.
Powered by Sviesta Ciba