Palasot šeit pat citu sieviešu cibojumus, man aizvien biežāk liekas, ka mana dzīve ir drīzāk piedienīga viegli liderīgam vecpuisim. Es tikpat kā negatavoju ēst. Es sakopju midziņu tad, kad uznāk iedvesma vai tad, kad nevaru kaut ko atrast. Es parasti pārrodos mājās ap desmitiem vakarā un aizeju drīz pēc astoņiem no rīta. Es nekad nestiepju iepirkumu somas un negatavoju brokastis. Es reizēm dzeru šampanieti un mīlējos. Es bieži esmu viena. Dažreiz es vakaros vienatnē ēdu kamambēru, dzeru sausu sarkanvīnu un lasu. Vismaz reizi nedēļā es dzeru alu ar draugiem. Es nekad skaidri nezinu, ko darīšu svētkos. Visvairāk naudas es tērēju kosmētikai un grāmatām.
Reizēm man šķiet, ka no augšas uz mani nolūkojas mātišķi norūpējies, mazliet skumīgs acu pāris, un kāda balss saka: "Tas nav pareizi. Vienmēr tā nevarēs." Un tad es saraujos un vervelēju, ka es ļoti mīlu savu dzīvi, bet ka es, protams, varēšu arī citādi. Ja vajadzēs. Bet nevajag taču, vai ne? Vismaz tagad vēl nē, labi?
Reizēm man šķiet, ka no augšas uz mani nolūkojas mātišķi norūpējies, mazliet skumīgs acu pāris, un kāda balss saka: "Tas nav pareizi. Vienmēr tā nevarēs." Un tad es saraujos un vervelēju, ka es ļoti mīlu savu dzīvi, bet ka es, protams, varēšu arī citādi. Ja vajadzēs. Bet nevajag taču, vai ne? Vismaz tagad vēl nē, labi?
TU!
Ja nē - tad pačukstu, ka katram ir tādi brīži.
Es klusi atzīstos, ka lasot par vienatni, vakariem ar grāmatu un kamabēru, midziņas nekārtošanu, acis kļuva sapņainas - un doma: jā, es arī tā gribu! kaut uz pāris dienām!
Un gribu viena, un ar zīda palagiem un pašpietiekami, un nerūpēties, un iet "ar draugiem" un nedomāt par bērnudārzu un...un... bet katram savs laikam
Re: TU!
Re: TU!
Bet zini, katrs jau ir savādāks un diez vai vistas-perētājas pieeja lietām ir tā, kas nodrošina ģimenes laimi. Man arī, ja labi papūlētos, būtu iespēja vairāk būt vienai un dauzīties apkārt - bet esmu mājas rūpes uzcēlusi sev kā tādu vairogu apkārt... kautkā tā.
Un vispār - vai runa ir par bioloģiskā pulksteņa tikšķiem vai par vienpatības sajūtu kā tādu? Vai vēl par kaut ko citu?
Re: par ko citu laikam
Re: par ko citu laikam
Tas ir skaidrs jau no tā vien ka tu "uztraucies par to, ka nespēsi".
Un vispār - Tu man patīc :)
Re:
Bet citādi baigi forši izklausās. Ek!..
un ir tak forši! :)
esmu paranoiķe!
Re: esmu paranoiķe!
...vai citroniņu apēst?
Tā kā es būtu nekamnederīga māte, man noteikti vajadzētu vīrieti, kas spēj vest pie prāta ne tikai sīčus, bet mani arī :))))
Vo, vo!
Re: Vo, vo!
:DDD
Šķiet, ka runa ir par govīm
izklausaas peec anekdotes
just Dunduks
Re: Ui, gandrīz vai pēc dzēliniņa izklausījās.:)
Re: Ui, gandrīz vai pēc dzēlieniņa izklausījās.:)
just Dunduks ar pieredzi (kojaas dziivoshanaa)
Re: Njaaaa...
Vismaz ceru, ka tā.
Hmmm - būs vien jāiet drusku paberzt & pakārtot.:)))
Re: eeeee
just Dunduks
Re: Zinu jau zinu!
Pirms dažiem gadiņiem bij man ar tā, bet kaut kā nepavisam tik jauki nelikās. Tiesa, bij tad sūdīgs darbs un studentiska nabadzība, bet tomēr. Nekāda fana.
Jāņosi Itālijā?
;)
(tad buus liidziigs maneejam ritmam) ;)
Man jau nepaliks vieglāk no tā, ka tev paliks grūtāk.
Nu, un grūst acīs savu pārākumu laikam jau ir normāla rīcība, ne? Pat no Tavas puses.
Mana pašreizējā situācija likumsakarīgi izriet no visas tās dzīves, kuru esmu nodzīvojusi līdz šim brīdim. Un tajā noteikti ir pietiekami daudz visa kā tāda, ko Tu savukārt negribētu.
Un es taču neskaužu, ka Tev katru nakti gultā blakus ir vīrietis, kuru Tu mīli. Un neuzskatu par pārākuma demonstrēšanu katru reizi, kad tu to norādi. Mēs tikai katra pati varam zināt, cik vērtas ir mūsu laimītes un cik tās atbilst cenai, kuru par tām maksājam.