TU!
..esi laimīga? Ja jā, tad ko skumt, ka citi laimīgojas kautkā savādāk (ar tām pusdienu kotletēm un vēlā vakara mājasdarbiem un gripas epidēmijām, kas pārņem visu ģimeni, kamēr māja ir masveida lazarete).
Ja nē - tad pačukstu, ka katram ir tādi brīži.
Es klusi atzīstos, ka lasot par vienatni, vakariem ar grāmatu un kamabēru, midziņas nekārtošanu, acis kļuva sapņainas - un doma: jā, es arī tā gribu! kaut uz pāris dienām!
Un gribu viena, un ar zīda palagiem un pašpietiekami, un nerūpēties, un iet "ar draugiem" un nedomāt par bērnudārzu un...un... bet katram savs laikam
Ja nē - tad pačukstu, ka katram ir tādi brīži.
Es klusi atzīstos, ka lasot par vienatni, vakariem ar grāmatu un kamabēru, midziņas nekārtošanu, acis kļuva sapņainas - un doma: jā, es arī tā gribu! kaut uz pāris dienām!
Un gribu viena, un ar zīda palagiem un pašpietiekami, un nerūpēties, un iet "ar draugiem" un nedomāt par bērnudārzu un...un... bet katram savs laikam