Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

[info]krii
11.6.04 13:36
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Palasot šeit pat citu sieviešu cibojumus, man aizvien biežāk liekas, ka mana dzīve ir drīzāk piedienīga viegli liderīgam vecpuisim. Es tikpat kā negatavoju ēst. Es sakopju midziņu tad, kad uznāk iedvesma vai tad, kad nevaru kaut ko atrast. Es parasti pārrodos mājās ap desmitiem vakarā un aizeju drīz pēc astoņiem no rīta. Es nekad nestiepju iepirkumu somas un negatavoju brokastis. Es reizēm dzeru šampanieti un mīlējos. Es bieži esmu viena. Dažreiz es vakaros vienatnē ēdu kamambēru, dzeru sausu sarkanvīnu un lasu. Vismaz reizi nedēļā es dzeru alu ar draugiem. Es nekad skaidri nezinu, ko darīšu svētkos. Visvairāk naudas es tērēju kosmētikai un grāmatām.
Reizēm man šķiet, ka no augšas uz mani nolūkojas mātišķi norūpējies, mazliet skumīgs acu pāris, un kāda balss saka: "Tas nav pareizi. Vienmēr tā nevarēs." Un tad es saraujos un vervelēju, ka es ļoti mīlu savu dzīvi, bet ka es, protams, varēšu arī citādi. Ja vajadzēs. Bet nevajag taču, vai ne? Vismaz tagad vēl nē, labi?
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • TU!

    [info]murse
    11.6.04 13:52
    ..esi laimīga? Ja jā, tad ko skumt, ka citi laimīgojas kautkā savādāk (ar tām pusdienu kotletēm un vēlā vakara mājasdarbiem un gripas epidēmijām, kas pārņem visu ģimeni, kamēr māja ir masveida lazarete).
    Ja nē - tad pačukstu, ka katram ir tādi brīži.
    Es klusi atzīstos, ka lasot par vienatni, vakariem ar grāmatu un kamabēru, midziņas nekārtošanu, acis kļuva sapņainas - un doma: jā, es arī tā gribu! kaut uz pāris dienām!
    Un gribu viena, un ar zīda palagiem un pašpietiekami, un nerūpēties, un iet "ar draugiem" un nedomāt par bērnudārzu un...un... bet katram savs laikam

    • Re: TU!

      [info]krii
      11.6.04 13:57
      Laikam esmu. Tikai nezinu, vai šāds egoisms nepāraug hroniskā formā.

      • Re: TU!

        [info]murse
        11.6.04 14:08
        To vienmēr var pārbaudīt, parūpējoties par kādu draugu, drauga bērnu, lopiņu, vai piesakoties sarkanajā krustā :)
        Bet zini, katrs jau ir savādāks un diez vai vistas-perētājas pieeja lietām ir tā, kas nodrošina ģimenes laimi. Man arī, ja labi papūlētos, būtu iespēja vairāk būt vienai un dauzīties apkārt - bet esmu mājas rūpes uzcēlusi sev kā tādu vairogu apkārt... kautkā tā.
        Un vispār - vai runa ir par bioloģiskā pulksteņa tikšķiem vai par vienpatības sajūtu kā tādu? Vai vēl par kaut ko citu?

        • Re: par ko citu laikam

          [info]krii
          11.6.04 14:14
          Slaveni pulksteņi mani pagaidām liek mierā - drīzāk tos manīju laikā, kad dzīvoju kopā ar vīrieti. Drīzāk par tādu kā "nepareizības sajūtu". Un bažas par to, ka, tagad izlaidusies, nespēšu vairs pielāgoties, ja sagribēšu ko mainīt.
Powered by Sviesta Ciba