![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Viena no daudzajām latviešu gramatikas mīklām, ap ko esmu kopš bērnības lauzījusi prātu visvisādos lauzienos, ir instrumentāļa locījums.
Tātad locījums, kurā iekomplektēta prepozīcija "ar", un kurš deklinējamajam vārdam vienskaitlī piekarina akuzatīva, bet daudzskaitlī - datīva galotni. Līdzīgi notiek arī gadījumos, kad vārdam jāatbild uz jautājumu: "uz ko?", taču - atšķirībā no "ar ko?" - šāds jautājums atsevišķu locījumu neizpelnās. Neskaitāmie gadījumi, kad prepozīcijas lietojums prasa vienskaitļa ģenitīva un daudzskaitļa datīva galotnes (piem., virs, zem, pie...un dažas buntītes citu), vispār netiek apskatīti.
Ar ko gan "ar ko?" izpelnījies savu instrumentāli?
Tātad locījums, kurā iekomplektēta prepozīcija "ar", un kurš deklinējamajam vārdam vienskaitlī piekarina akuzatīva, bet daudzskaitlī - datīva galotni. Līdzīgi notiek arī gadījumos, kad vārdam jāatbild uz jautājumu: "uz ko?", taču - atšķirībā no "ar ko?" - šāds jautājums atsevišķu locījumu neizpelnās. Neskaitāmie gadījumi, kad prepozīcijas lietojums prasa vienskaitļa ģenitīva un daudzskaitļa datīva galotnes (piem., virs, zem, pie...un dažas buntītes citu), vispār netiek apskatīti.
Ar ko gan "ar ko?" izpelnījies savu instrumentāli?
latviešu valodā nav intrumentāļa locījuma
Bet vispārīgi runājot, pat tā saucamie valodas “pūristi” bieži vien maz ko saprot no latviešu valodas teorijas. Visbiežāk sastopamie mīti ir par latviešu valodas intonācijām, kuras daudzi uzskata par toņiem kā ķīniešu valodā, bet patiesībā tās ir “pitch accent”. Vai arī neizpratne par pabeigtiem un nepabeigties darbības vārdiem.
tu vairāk runā par izpratnes līmeni un intuitīvo uztveri. ja cilvēks ir ar lingvistisku izglītību, manuprāt pasakot viņam 'stiepts, lauzts un krītošs', rodas ļoti pareizs priekšstats un izpratne. cita lieta ir izskaidrot neiniciētiem cilvēkiem, un tur ļoti svarīgs valodas fons. krievi tik tiešām nedzird garos patskaņus, jo tiem nav nozīmes viņu valodā, taču igauņi un somi lieliski tiek galā.
Un par krievu valodu arī ir interesanti, jo krievu valodā uzsvērtie patskaņi tiek izrunāti gari. Tad kāpēc lai krieviem būtu grūtības apgūt garos patskaņus latviešu valodā? Es domāju, ka mainīgajam uzsvaram krievu valodā un intonācijām latviešu valodā ir vēsturiski kaut kas kopīgs.
krieviem grūti iemācīties tāpēc, ka krievu valodā NAV nozīmes gariem patskaņiem, uzsvērtu zilbi var izrunāt arī īsi. tas, ko cilvēks neizšķir, viņam iemācīties ir ļoti grūti. tāpat kā krieviem nav starpības, vai teikt "es izlasīju grāmatu" vai "es esmu izlasījis grāmatu", jo krievu valodā nav atšķirības.
"un svarīga ir toņa mainība, kas pāriet arī uz nākamo zilbi" - te nu gan nesaprotu. es tev varu uzzīmēt F0 līknes, un tās būs tādas pašas kā ķīniešiem. par garajām un īsajām nepiekritīšu, tur nav nozīmes, arī īsās zilbes ir ar noteiktu intonāciju.
Un nevar noliegt, ka krievu un citas slāvu valodas ir vistuvākās valodas baltu valodām, tāpēc kopējā izcelsme jau ir daudz vairāk nekā minējums.
Krieviem iemācīties latviešu valodas garos patskaņus nemaz nav grūti, tikai mūsu apmācības paņēmieni ir novecojoši un neefektīv. Vajag iziet jau no valodā esošā un piemērot to jaunā realizācijā. Krievu valodā mainīgais uzsvars ietekmē nozīmi un uzsvars nozīmē garāku patskani, tāpēc arī paņēmiens iedomāties latviešu garos patskaņus kā īpatnēju sekundāro uzsvaru dod ļoti labus un ātrus rezultātus.
Un vispārīgi runājot "uzsvars" katrā valodā arī ir realizēts citādi (ātrums, skaļums, artikulācija, ritms, toņa maiņa utt.). Būtu interesanti arī uzzināt sīkāk par latviešu valodas pirmās zilbes "uzsvara" realizācijas atšķirībām no krievu valodas zilbes uzsvara.
Re: latviešu valodā nav intrumentāļa locījuma
Re: latviešu valodā nav intrumentāļa locījuma
es kā somugrofīlis varētu balsot par partitīva iekļaušanu locījumu vidū, jo latviešu valodā ir rudimentārs partitīvs izteicienos "glāze ūdens" u.tml. :)
bet par intonācijām nepiekritīšu, tās šķir nozīmi, lai gan nesistemātiski. galvenais, kas te ir, ka tās ir lielākoties leksiski noteiktas (vismaz vārda saknē), respektīvi, ja es tev iedošu patvaļīgu vārdu, nav algoritma, kā uzzināt, kādā intonācijā jāizrunā garās zilbes. visu lietu saputro tas, ka katrs latvijas nostūris intonācijas lieto pēc savas patikas, un Rīga ir liels katls, kurā viss savārās vienā ķīselī. manuprāt tā ir skaista relikvija, kas nav diez ko dzīvotspējīga, bet skaista gan.
intonācija = garās zilbe