![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Viena no daudzajām latviešu gramatikas mīklām, ap ko esmu kopš bērnības lauzījusi prātu visvisādos lauzienos, ir instrumentāļa locījums.
Tātad locījums, kurā iekomplektēta prepozīcija "ar", un kurš deklinējamajam vārdam vienskaitlī piekarina akuzatīva, bet daudzskaitlī - datīva galotni. Līdzīgi notiek arī gadījumos, kad vārdam jāatbild uz jautājumu: "uz ko?", taču - atšķirībā no "ar ko?" - šāds jautājums atsevišķu locījumu neizpelnās. Neskaitāmie gadījumi, kad prepozīcijas lietojums prasa vienskaitļa ģenitīva un daudzskaitļa datīva galotnes (piem., virs, zem, pie...un dažas buntītes citu), vispār netiek apskatīti.
Ar ko gan "ar ko?" izpelnījies savu instrumentāli?
Tātad locījums, kurā iekomplektēta prepozīcija "ar", un kurš deklinējamajam vārdam vienskaitlī piekarina akuzatīva, bet daudzskaitlī - datīva galotni. Līdzīgi notiek arī gadījumos, kad vārdam jāatbild uz jautājumu: "uz ko?", taču - atšķirībā no "ar ko?" - šāds jautājums atsevišķu locījumu neizpelnās. Neskaitāmie gadījumi, kad prepozīcijas lietojums prasa vienskaitļa ģenitīva un daudzskaitļa datīva galotnes (piem., virs, zem, pie...un dažas buntītes citu), vispār netiek apskatīti.
Ar ko gan "ar ko?" izpelnījies savu instrumentāli?
Re: latviešu valodā nav intrumentāļa locījuma
es kā somugrofīlis varētu balsot par partitīva iekļaušanu locījumu vidū, jo latviešu valodā ir rudimentārs partitīvs izteicienos "glāze ūdens" u.tml. :)
bet par intonācijām nepiekritīšu, tās šķir nozīmi, lai gan nesistemātiski. galvenais, kas te ir, ka tās ir lielākoties leksiski noteiktas (vismaz vārda saknē), respektīvi, ja es tev iedošu patvaļīgu vārdu, nav algoritma, kā uzzināt, kādā intonācijā jāizrunā garās zilbes. visu lietu saputro tas, ka katrs latvijas nostūris intonācijas lieto pēc savas patikas, un Rīga ir liels katls, kurā viss savārās vienā ķīselī. manuprāt tā ir skaista relikvija, kas nav diez ko dzīvotspējīga, bet skaista gan.
intonācija = garās zilbe