Kurvjzieža kontemplācijas

Filologi, lejiet gaismu!

Krāšņais Kurvjziedis

Filologi, lejiet gaismu!

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Viena no daudzajām latviešu gramatikas mīklām, ap ko esmu kopš bērnības lauzījusi prātu visvisādos lauzienos, ir instrumentāļa locījums.
Tātad locījums, kurā iekomplektēta prepozīcija "ar", un kurš deklinējamajam vārdam vienskaitlī piekarina akuzatīva, bet daudzskaitlī - datīva galotni. Līdzīgi notiek arī gadījumos, kad vārdam jāatbild uz jautājumu: "uz ko?", taču - atšķirībā no "ar ko?" - šāds jautājums atsevišķu locījumu neizpelnās. Neskaitāmie gadījumi, kad prepozīcijas lietojums prasa vienskaitļa ģenitīva un daudzskaitļa datīva galotnes (piem., virs, zem, pie...un dažas buntītes citu), vispār netiek apskatīti.
Ar ko gan "ar ko?" izpelnījies savu instrumentāli?
  • nu bet kurš var izskaidrot, ko ķīniešu valodā "nozīmē" intonācijas? ķīniešu zemniekam pajautāsi, viņš uz tevi šķībi paskatīsies. runājam tā, tāpēc ka runājam tā. turklāt mandarīni/kantonieši lieto atšķirīgu intonāciju komplektu.
    • Es domāju, ka ikviens, kas pats apgūst vai māca citiem ķīniešu valodu, tev ļoti labi izskaidros par toņiem šajā valodā. Salīdzinājumā, latviešu valodas apguvējiem praktiski nav pieejama nekāda informācija, kā apgūt latviešu valodas intonācijas. Bet nevar teikt, ka tās nav svarīgas, jo, tās nesadzirdot, ir grūti arī saklausīt garos patskaņus. Man nācās vienam cilvēkam mācās latviešu valodu, un es saskāros ar to, ka toņu pieeja apmācībā nedarbojas. Tad es ieteicu saklausīt intonācijas kā sekundāros uzsvarus, un tas jau ir daudz vienkāršāk.
      • es ar to visu esmu darbojies skaņu līmenī un labi zinu, ka latviešu toņi izpaužas tāpat kā ķīniešu toņi. mans jautājums bija par toņu nozīmi, nevis paskaidrot kāpjošas un krītošas intonācijas atšķirību, tik daudz es pats labi saprotu.
        tu vairāk runā par izpratnes līmeni un intuitīvo uztveri. ja cilvēks ir ar lingvistisku izglītību, manuprāt pasakot viņam 'stiepts, lauzts un krītošs', rodas ļoti pareizs priekšstats un izpratne. cita lieta ir izskaidrot neiniciētiem cilvēkiem, un tur ļoti svarīgs valodas fons. krievi tik tiešām nedzird garos patskaņus, jo tiem nav nozīmes viņu valodā, taču igauņi un somi lieliski tiek galā.
        • Ķīniešu valodā noteikts tonis ir katrai zilbei. Latviešu valodā valodā tas piemīt tikai garajām zilbēm un svarīga ir toņa mainība, kas pāriet arī uz nākamo zilbi. Šīs lietas ir tik atšķirīgi realizētas, ka salīdzinājums ar ķīniešu valodu vairāk sarežģī nekā vieš skaidrību. Ir tuvākas valodas, piemēram, serbu, kurās intonācijas ir realizētas līdzīgi kā latviešu valodā.

          Un par krievu valodu arī ir interesanti, jo krievu valodā uzsvērtie patskaņi tiek izrunāti gari. Tad kāpēc lai krieviem būtu grūtības apgūt garos patskaņus latviešu valodā? Es domāju, ka mainīgajam uzsvaram krievu valodā un intonācijām latviešu valodā ir vēsturiski kaut kas kopīgs.
          • nē, kopīgs ir lietuviešu valodas uzsvaru sistēmai un latviešu garajām zilbēm, krievus te iekšā nejaukt. visticamāk, pārņemot no somugriem niķi uzsvaru likt uz pirmās zilbes, automātiski pagarinājās dažas zilbes, un latv. intonācijas un garumi ir stipri saistīti ar lietuviešu (jeb drīzāk tā laika valodas variantu) intonācijām.

            krieviem grūti iemācīties tāpēc, ka krievu valodā NAV nozīmes gariem patskaņiem, uzsvērtu zilbi var izrunāt arī īsi. tas, ko cilvēks neizšķir, viņam iemācīties ir ļoti grūti. tāpat kā krieviem nav starpības, vai teikt "es izlasīju grāmatu" vai "es esmu izlasījis grāmatu", jo krievu valodā nav atšķirības.

            "un svarīga ir toņa mainība, kas pāriet arī uz nākamo zilbi" - te nu gan nesaprotu. es tev varu uzzīmēt F0 līknes, un tās būs tādas pašas kā ķīniešiem. par garajām un īsajām nepiekritīšu, tur nav nozīmes, arī īsās zilbes ir ar noteiktu intonāciju.
            • Jā, latviešu uzsvars uz pirmās zilbes acīmredzot ir aizgūts no somugriem, bet intonācijas no lietuviešiem. Es neko daudz nezinu par lietuviešu valodu, bet būtu interesanti uzzināt, kā viņiem ir realizētas brīvā uzsvara un intonāciju attiecības.

              Un nevar noliegt, ka krievu un citas slāvu valodas ir vistuvākās valodas baltu valodām, tāpēc kopējā izcelsme jau ir daudz vairāk nekā minējums.

              Krieviem iemācīties latviešu valodas garos patskaņus nemaz nav grūti, tikai mūsu apmācības paņēmieni ir novecojoši un neefektīv. Vajag iziet jau no valodā esošā un piemērot to jaunā realizācijā. Krievu valodā mainīgais uzsvars ietekmē nozīmi un uzsvars nozīmē garāku patskani, tāpēc arī paņēmiens iedomāties latviešu garos patskaņus kā īpatnēju sekundāro uzsvaru dod ļoti labus un ātrus rezultātus.

              Un vispārīgi runājot "uzsvars" katrā valodā arī ir realizēts citādi (ātrums, skaļums, artikulācija, ritms, toņa maiņa utt.). Būtu interesanti arī uzzināt sīkāk par latviešu valodas pirmās zilbes "uzsvara" realizācijas atšķirībām no krievu valodas zilbes uzsvara.
Powered by Sviesta Ciba