A thin grey line between black and white

Feisbukā pievienojos domubiedru grupai kapi.

Apsveru nākotnē izveidot sagatavi e-pastiem, kad kaut kas ir jāorganizē.

( apmēram šādu )

kā vispār vecāki pie pilna saprāta var ļaut savam bērnam apmeklēt skolu, to es nesapratīšu nekad. (c) malvine-truse

Mums pamatskolā bija šāds sadalījums - cacas, ņergas, augstprātīgās anarhistes (ieņirdzējas par visiem) un autonomā žurka (viņu varētu pieskaitīt pie tām pašām anarhistēm, bet neskaitījās tik smuka un stilīga, bija klusa un pasīvi agresīva).

Kopš pretīgā 26. janvāra laika apstākļi mani vairs neuztrauc. Ceru, ka tā paliks pati sliktākā diena manā dzīvē. Reti sagadās tā, ka vienlaicīgi ir pretīgs laiks un slikti notikumi. Ak jā, pat nedaudz bija piemirsies, ka dienas otrajā pusē man tika piespēlēts arī kaut kas gaišs līdzsvaram, bet tas vienalga nemazina manu nepatiku pret ziemas slapjo draņķi un to tizlo dienu. Un tā kā izdzīvoju, liekas, ka pašlaik spēšu pārdzīvot jebko. Aukstais maijs ir nieks.

Priecājos, ka neesmu atmetusi skriešanu. Ceru, ka reptiliāņi manus plānus neizjauks (nelīs katru dienu). Un arī pēc mēneša šī nodarbe man liksies ļoti tīkama. Vēl vajadzētu saņemties iet agrāk gulēt, bet kā nu tā iesi, ja sakrājušies darbi.

Hehe

Katru dienu pa vienam padomam. Un mana dzīve kļūs brīnišķīga.

Jo viņa nav glīta.

Nesaprotu tos, kuri ir sajūsmā par šo slapjo draņķi.

Savādi, ka šogad ļoti daudzi man novēlējuši - paliec gaišajā pusē! Inerces pēc? Un vai tiešām pamazām pārtopu par melno tēlu?

Es esmu niecība,

Ūdensvīri meklē otrās un trešās puses. Ja jums jau ir trešā pusīte, tad meklējiet otro - tā būs īstā.

Avots: Andis Geste

Šomēnes strādāju tik daudz, tāpēc bieži vien daudz ko izlasu nepareizi. Piemēram, ejot garām Vecrīgas Makdonaldam, man izskatījās, ka uz loga rakstīts euroslave.

Man vairs negaršo jogurti.

Ai, nekas. Es vairs īsti neticu mīlestībai un ir skumji. Kāds vēl teica, ka mūsu paaudzei viss esot vienkārši un cool. Dzīvot dēļ kaut kā. Ā. Bē. Cē. Dē. Ha! Viss nojucis. Jāguļ.

Reizēm daži it kā normāli cilvēki šķiet tik aprobežoti un nenormāli augstprātīgi. Nav izturams. Nav spēka neko izdomāt. Un šis žurnāls arī lēnām pārvēršas par depresīvu sūdu.

Man liekas, ka pats tizlākais joks ir tas, ka visas skaistās sievietes ir dumjas. "Ar ko atšķiras dumja sieviete no gudras? Ar smukumu." Bet varbūt atkal mana humora izjūta sūkā un es te veltīgi niknojos.

Nē, labāk iešu ciemos bez brīdinājuma un uzkritīšu kā sūds uz galvas, hehe.