A thin grey line between black and white

Vakar skolā mani nosauca par taurenīti un saulīti, jo es biju uzvilkusi ļoti košas drēbes. Vēl es izdomāju sava zīmējuma tēmu - pirkstiņkoki spēlē radiotorklavieres. Un iilgstoši skatoties uz ūdeni iespējams izdomāt rakstu savai jaunajai somai. Tikai žēl, ka mani riteni savākusi mamma. Nevaru piedalīties kritiskajā masā.

Vakar laternas pārveidoju par sudraba zvaigznēm. Atkal pētīju kokus un krāsas. Mašīnu sarkanās spuldzes varētu būt sirdis, ja taisam kaut ko glamūrīgu. Bet dzeltenās mēneši un kas tur vēl...

Ja pulkstenis ir kārtības un esamības pierādījums, tad tos var zīmēt uz šķīvjiem. Bet rādītāji būs izdeguši sērkociņi. Tad būs iespējams apēst tikai laika virskārtu.

Liekas, ka varētu redzēt vairāk, ja gulētu uz grīdas

RAKSTOT BEZJĒDZĪGAS TABULAS, VĒLĀK ACU PRIEKŠĀ PARĀDĀS BALTIE ZIEPNIEKKALNA KORPUSI

Shodien pie ezera ar grāmatām un the orb muuziku. Mežs tagad ir ēnains, vesela ēka zaļā krāsā, kas sastāv no daudzām mazām zaļām lapiņām. Zaļie zāles stiebri aizsedz ezeru.

Šodien asaras labākas par smiekliem. Spilgti zaļš lidojošais šķīvītis nokrīt man pie kājām
Peldoties patīk skatīties uz koku atspulgu ūdenī. Peldēt ir tik viegli. Visu dienu varētu!!!!
tagad seezhu uz palodzes un dzeru kokakolu.

p.s. tikai vakar atklaaju, ka resnaakais ozols ir Ziepniekkalnaa, haa.

Kad skatos spogulī, tad melnajās acu zīlītēs redzu sevi visā augumā. Sirds kā spogulis, kas atspoguļo jūs. Laikam pietiks te reakstīt, jo mamma sauc pusdienās.

Manās acu zīlītēs un varavīksnenē dzīvo zivis. Patiesībā visa acs ir liela zive, kas netiek nekur prom. Rāda man pasauli kājām gaisā, šķību un greizu. Logs pa kuru skatīties ar smadzeņu palīdzību.

Sarkanas kurpītes viena otrai blakus piespiedušās uz tilta. Dārzā vējš aizpūta manu cepuri un izlēja ūdeni no spaiņa. Jā, arī ikdienai ir jābūt. Visam kopā. Šonakt man sapnī rādījās bērnišķīgais Bobijs, romantiķis Džonatans un ekscentriskā Klēra. Puikas vienalga jaukāki tanī grāmatā.

sapnī no visādiem spīguļiem gribējās viss kaut ko sataisīt, bet zvaigznes bija izbeigušās

šonakt guļot man likās, ka esmu torte un ar nazi mani sagriež smukos gabaliņos, lai ēstu. Góðan daginn! tikai šodien Ziepī pamanīju to sienu, uz kuras rakstīts DIEVS SMIRD. Bet līdzsvaram smaržo kļavas.

Skatoties uz radiotehniku izdomāju, ka mājus logus var salikt no domino kauliņiem.

šodien es esmu lelle:/

joprojām domās esmu Bišumuižā. Tāpēc tagad ir tik labi. Tur mēs šodien zīmējām. Un varēja arī gleznot! Beidzot krāsas!!! Mazliet paķēpājos, tik pietrūkst krāsu paletes, visi pirksti netīri, tikai pirms brīža izdevās nomazgāt. Par spīti nogurumam, es vēl tagad varētu kūļāt kājeles, dzert savu rozā jogurtu un turpināt lasīt Kortāsaru, kaut skolā mums ir uzdots uhhhhh..... Mīlīgā Emīlija Simone tika labi šodien skan. Šodien zīmējot zaļo, es jau iztēlēs atrados kaut kur mežā. Vēlāk pļavā, saules ņirbooņa uz dzeltenīgi baltajām papīra lapām, visādas ēnas, kas rada kustības ilūziju. Vairs nebaidos spēlēties. Patīk kā gaisma spēlējas. Un viņas krāsai piestāv āboli. Visgaršīgākie šodien. Bet mazgājot paleti, aizplūst tik daudz dažādu krāsu, ka paliek žēl, lai gan tik skaisti - zila, rozā, sarkana, dzeltena..vēl labāk par zobupastas tūbiņu saturu. "Vislabākā terapija psaulē" - tā man klasesbiedrene, kurai pa ilgiem laikiem piekrītu. Tik un tā viņa ir dīvaina. Vienu no maniem labākajiem draugiem viņa iesaukusi par sausiņu, otru par pingvīncūku:D

kad reiz man būs kāda jauka iesauka? Silvestrs Stalonne jau bij mazliet par traku vecajos laikos.

Šodien braucot vilcienā ik pa brīdim skatījos uz Rīgas karti pie sienas. Pat tad, kad uz tās vairs nebija saules uzzīmētā dzeltenā taisnstūra. No šodienas es domāju, ka skola ir galīgas muļķības. Jā, tā teorija, kas mums ir jāatstāsta. Labi, mani dēļ, iekalšu vajadzīgas frāzītes....bet tā taču nevar!!!! Ar visu to materiālu ir jāiepazīstas pašam! Bet kuram tad vispār interesē manas domas? Svarīgāk ir tas, kas rakstīts mācību grāmatā nevis tas, kas manā galvā vai pašā literatūrā. maucība.

Par spīti šim skolas stulbumam, noskaņojums šodien ļoti līksms. Vilciens ir viens no maniem mīļākajiem transporta līdzekļiem. Rītā zīmēsim dabā un vakarā būs kino. Jau tagad nevaru sagaidīt.

tāpēc šodien manā ēdienkartē ir tikai mellenes, cepumi un smaržīga zaļā tēja. atgādina mežu. bet saldējums ir izkusis saulē.

jau divas dienas mana pasaule ir tikai mana istaba. neesmu bijusi ārā. jaukāk ir sēdēt ēnā uz palodzes, kūļāt kājas, dzert aukstu ūdeni, apliet sevi ar aukstu ūdeni.

vēl mājās nav karstā ūdens.
visi ūdeņi ir pārāk tālu. pat peļķu nav, pa kurām varētu paskraidīt.
vispār šodien ir dienvidu noskaņa. čau, argentīna.

neviens nekur mani nav aizvedis. ne uz jūru, ne uz citu pilsētu. tāpēc pludmale un astronomijas kabinets ir manās mājās.
( zvaigznes )

vakar ūdens likās melnāks par debesīm.

nah vispār kas tāds jāstāsta, jūs teiksiet. nezinu. gribējās pateikt, jo tas likās mazliet mistiski. gandrīz tāpat, kad paskaties uz augšu un redzi, ka nav vairs mākoņu, bet brauc vilciens. vilciens no mākoņiem, bet izskatās īsts. Tas (vilciens) vispār ir fantastiks izgudrojums. Man mājās agrāk bija spēļu. Sliedes gāja uz apli, bija tikai viena stacija, viens pasažieru un trīs prečinieka vagoni. vienalga kruti. tāpat kā osta. spēļu osta ir tad, kad izklāj lielo karti uz grīdas un gaiši zilajā laukumiņā saliec savus spēļu kuģus. tāpat kā tumsa. un visu šito sīkumu dēļ pasaule reizēm liekas skaista. sajūta ir tik spēcīga, ka aizmirstas pilnīgi visi mēsli.

arī tas, ka dzīvojam uz pulvermucas.

Man patīk apciemot pilsētas, kurās laiks mainās ik stundu un reizēm pūš tāds vējš, kad liekas - no mola iekritīsi trakojošā jūrā. Ir labi. Saules ņirboņa un aizmidzis kaķis manā istabā. Kaut kur tālāk vilcieni un cilvēku bari. Neredzu, bet dzirdu. Sirds šodien aizlidojusi kosmosā. Man ir vienalga. Nekas mani vairs nesargā. Gaismu vairs neredzu, kopš atklāju sevi. Grāmatas samestas. Viss samests. Esmu pazudusi un nepaklausīga. Savandīta. Tāpēc dzīvoju mierā. Pamostos pēcpusdienās, jo ir sācies brīvlaiks.

Pēc ciemošanās uzskrēju Dzegužkalnā, saliku pirkstus tā, lai īkšķis un rādītājpirksts veidotu caurumu. Caur to tad skaties. Sākumā redzi vakara siltās debesis līdz aizkļūsti aizvien tālāk un tālāk. Un pavisam drīz jau sajūta tāda, ka pārvietojies pa māju jumtiem. viens, divi, trīs un tu jau esi savās mājās.

reāla epizode. Gāju mājās un divas mazas melnas gotu meitenes (nu labi, emo) lūdza mani viņas nofotografēt. Laikam jau progress.



Šodien visas pogas ir plates un cd. Īstais mūzikas veikals ir manā ielā, hei.

Akmeņu galvas ierakušās ūdenī un novēro dziļumu. Dienas profils ir gatavs vakaram. Saules dzirksteles dejo zilajā ūdens reibumā.

( akmens galvas )