A thin grey line between black and white - Taktili

:) Kad sākās e-gāmatu popularitāte, arī nevarēju palasīt, pavisam cita sajūta un uztvere. Lai gan reizēm varbūt noderīga ierīce.

Jā, bija gan. Šis ir labs pretarguments visiem vaidētājiem. Bet katram jau ir izvēle, kādas tehnoloģijas lietot un , kā lietot. Lai gan ne vienmēr.

Bet ko tu domā par Harari runu Davosā? Par viņa bažām, ka MI ir savā ziņā tik radoša tehnoloģija, ka vairs nav tikai nazis, ar kuru varam paši brīvi rīkoties, bet reizēm šis nazis rīkojas pats cilvēku vietā un rada jaunus nažus? Vai tas ir pārspīlējums?

Skaidrs. Tā varētu būt, jo man arī cilvēki nav tādi muļķi, ka radītu ko tādu, kas viņus kontrolētu. Taču or labi, ja ir kritiķi un skeptiķi, jo viņu iebildes var palīdzēt novērst drošības riskus. MI turklāt nav cilvēka pieredzes, sajūtu, tāpēc arī apšaubu izteikumu, ka MI ir izveidojusies apziņa, pat ja labi prot atdarināt cilvēka domāšanu un "barojas" no katra lietotāja izteikuma. Nelietoju to tik daudz, tāpēc īsti nezinu, vai spēj melot (ar to nedomāju kļūdas, bet apzinātu maldināšanu, ja iestrādāta funkcija darboties cilvēka labā, nekaitējot citiem).

:)

Nu rīks pats neitrāls, atkarīgs no tā, cik gudri un praktiski to lieto. Ir nozares, kur tas atvieglo darbu ar datiem, palīdz atšifrēt senas valodas utt. Bet reizēm lieto nepadomīgi, piemēram, jauno autoru konkursā diskvalificēja visus darbus, jo rakstīti ar MI. Nesen satiku bijušo kursabiedreni, viņa sūdzējās, ka grūti salasīt studentu rokrakstus, jo tagad vairs neesot droši dot testus elektroniskā formā. Vispār par mācīšanos domas dalās. Un informācijas iegūšanai vai precizēšanai arī var noderēt, jo sarežģīto var paskaidrot vienkārši, pat ja ir nepilnības. Man liekas, ka galvenais tas, lai nav sajūtas, ka galvenā ir tehnoloģija, nevis cilvēks. Nu tādā ziņā, ka kļūst pārāk atkarīgs un bez to palīdzības nevar domāt. Lai gan varbūt tas ir pārspīlējums.

Nujā, tu noteikti esi par mani vairāk lasījusi, jo es lasu lēnām. Na kaut kas patīk labāk, nenozīmē, ka uzskatu par nederīgu. Es būtu varējusi ielikt klāt paskaidrojumu par e-grāmatu praktisko nozīmi un manu neitrālo attieksmi, bet tā kā man bieži pārmet, ka skaidroju pašsaprotamas lietas, tad likās lirki. Jo galīgi negribēju teikt, ka e-grāmatas ļaunums un cilvēki muļķi vai sliktāki, kas tās lasa. Es arī zinu cilvēkus ar vāju redzi, kam e-grāmatas palīdzējušas. Un tas galīgi nav par to. Bet par sajūtu. Man izlasīto grāmatu daudzums nav svarīgs, bet process. Taču mēs katrs esam dažādi iekārtoti, tāpēc kādam der teksts ekrānā, kādam papīra grāmata. Es labāk uztveru, ja teksts ir uz papīra, taču, ja būtu kādi ierobežojumi, priecātos par iespēju lasīt elektroniski. Šo arī attīsta Neredzīgo bibliotēka (neko darīt, tāds nosaukums), lai gan piedāvājums nav tik liels, cik gribētos.

Galīgi negribēju, lai šis ieraksts ir kā provokācija vai aizskarošs. Vnk iedomājos, ka googli jau sen cilvēki pieņēmuši kā kaut ko pašsaprotamu. Un tad jau droši vien līdzīgi būs ar Mi, pat ja ir savi mīnusi. Tā vēl nav noticis, ka paši vairs neko nesaprotam šajā info pārpilnībā.

Jā, smagums ir neparocīgs. Tu labi uzskatīji nepilnības. Jo īpaši, ja grāmata darba vai studiju vajadzībām. Man arī ļoti ērti, ja Lielais atlants ir datora failā, nevis jātur līdzās, ja vajag precizēt kādu mazāk zināmu ģeogrāfisku nosaukumu. Un labi saprotu tās neērtības. Vairāk domāju daiļliteratūru, kad atpūšos, lasot.


3 gadus strādāju bibliotēkā, kuru lielākoties apmeklēja cilvēki pēc 60. Tātad rūdīti grāmatu fani, kas ņem kaudzēm un lasa, reizēm sūdzas par smagajiem Galbraita ķieģeļiem, bet neko paradumos nemaina. Esmu ieteikusi e-grāmatas, kuriem sliktāka redze, reti kurš ir ieinteresēts, jo neesot tās sajūtas. Es labi saprotu abas puses, bijusī kolēģe bija kategoriski pret e-grāmatām, vina tiešām nenormāli daudz lasīja. Viņas acīs biju cita paaudze, kas "lasa tikai internetā". Lai gan daudz jaināki cilvēki par mani labāk izvēlējās gaidīt rindā nekā slēgties klāt 3td.lv Es nezinu, cik pamatoti pētījumi par dziļo lasīšanu, bet neviena pieredzi nenoliedzu. Darba specifikas dēļ par šo bijis tik daudz strīdu, tā ka uzskatu, ka nav nekāda pareizā vai nepareizā lasīšanas veida un katrs var izvēlēties sev ērtāko. Tu neesi tik konservatīvs cilvēks, tāpēc tev ir viegli izmantot tehnoloģiju priekšrocības, jo laba kritiskā domāšana. Tā ir, ka labas aplikācijas atrast grūti. Ja nepatīk audio grāmatas, tad sanāk, ka tā trešdaļa paliek bez grāmatām, pat ja lasīt gribētu.

jā, tieši tāpēc savu pieredzi minēju, ka ir maz saskares ar šo grupu ne tikai man, bet daudziem standarta grāmatu lasītājiem, kas strādā grāmatniecības nozarē. Varbūt Ziemeļvalstīs ir lielāka un labāka pieejamība šādam formātam, kas tieši pielāgots ļoti ērtai lietošanai, līdz ar to der jebkurai vecuma grupai. Tieši tāpēc svarīgas ir attiecības ar klientiem, jo tad arī cilvēki vairāk uzticas. Ja būtu man iespēja to uzskatāmi parādīt ar savu ierīci, noteikti arī bibliotēkā vismaz daži to atzītu par ērtu.

Ja es ko vairāk saprastu par labu lasīšanu e-formātā, varbūt dažiem cilvēkiem tas būtu uzlabojis dzīvi. Vismaz daļai veco lasītāju ir gādīgi bērni vai mazbērni, bet nu ikdienā cilvēki uzticējuši tik daudz, ka visu esmu veiksmīgi aizmirsusi. Ir jau bijusi pieredze, ka tieši veselības vai redzes dēļ pastāvīgie apmeklētāji atvadās no bibliotēkas. Un tad tieši būtu labi apmācīt vai vismaz parādīt citas iespējas. Kad bija apmācības, tad mums ieteica, ka cilvēkiem ar disleksiju būtu laba e-grāmata ar audio kopā, jo tad, kad burti grūti lasās, var klausīties un vienlaikus mācīties lasīt, ja nav līdzās neviena palīga.

cool reader ir tā aplikācija, kuru lietoju fb2, epub un mobi failu lasīšanai. fb2 formātā ir visas grāmatas iekš gramataselektroniski (esmu nospogulējusi šo bibliotēku). cool reader ir diezgan veca aplikācija un to taisījis kāds krievs, tur var mainīt fontu, apgaismojumu, lietot satura rādītāju. aplikācija nav atjaunota daudzus gadus un uz jaunākajiem telefoniem varētu neiet. esmu izmēģinājusi vēl daudz ko, bet neesmu atradusi citu tādu bezmaksas aplikāciju, kur būtu gan ērta lasīšana, gan būtu lietojams satura rādītājs.

kādreiz man bija arī aplikācija, ar kuru lasīju pēdēefus tā, ka varēja palielināt burtus un rindiņas aplauzās tā, ka visas ielīda ekrānā, taču jaunajā telefonā viņa neiet un citu pašlaik nav bijusi vajadzība meklēt.

Man ir līdzīgi. Es varu lasīt elektroniski kaut ko lietišķu, pie šī esmu pieradusi un nav vairs jātērē kaudzēm papīra.