(no subject)
Jan. 23rd, 2026 | 11:44 am
From:: kochka
:)
Nu rīks pats neitrāls, atkarīgs no tā, cik gudri un praktiski to lieto. Ir nozares, kur tas atvieglo darbu ar datiem, palīdz atšifrēt senas valodas utt. Bet reizēm lieto nepadomīgi, piemēram, jauno autoru konkursā diskvalificēja visus darbus, jo rakstīti ar MI. Nesen satiku bijušo kursabiedreni, viņa sūdzējās, ka grūti salasīt studentu rokrakstus, jo tagad vairs neesot droši dot testus elektroniskā formā. Vispār par mācīšanos domas dalās. Un informācijas iegūšanai vai precizēšanai arī var noderēt, jo sarežģīto var paskaidrot vienkārši, pat ja ir nepilnības. Man liekas, ka galvenais tas, lai nav sajūtas, ka galvenā ir tehnoloģija, nevis cilvēks. Nu tādā ziņā, ka kļūst pārāk atkarīgs un bez to palīdzības nevar domāt. Lai gan varbūt tas ir pārspīlējums.
Nujā, tu noteikti esi par mani vairāk lasījusi, jo es lasu lēnām. Na kaut kas patīk labāk, nenozīmē, ka uzskatu par nederīgu. Es būtu varējusi ielikt klāt paskaidrojumu par e-grāmatu praktisko nozīmi un manu neitrālo attieksmi, bet tā kā man bieži pārmet, ka skaidroju pašsaprotamas lietas, tad likās lirki. Jo galīgi negribēju teikt, ka e-grāmatas ļaunums un cilvēki muļķi vai sliktāki, kas tās lasa. Es arī zinu cilvēkus ar vāju redzi, kam e-grāmatas palīdzējušas. Un tas galīgi nav par to. Bet par sajūtu. Man izlasīto grāmatu daudzums nav svarīgs, bet process. Taču mēs katrs esam dažādi iekārtoti, tāpēc kādam der teksts ekrānā, kādam papīra grāmata. Es labāk uztveru, ja teksts ir uz papīra, taču, ja būtu kādi ierobežojumi, priecātos par iespēju lasīt elektroniski. Šo arī attīsta Neredzīgo bibliotēka (neko darīt, tāds nosaukums), lai gan piedāvājums nav tik liels, cik gribētos.
Galīgi negribēju, lai šis ieraksts ir kā provokācija vai aizskarošs. Vnk iedomājos, ka googli jau sen cilvēki pieņēmuši kā kaut ko pašsaprotamu. Un tad jau droši vien līdzīgi būs ar Mi, pat ja ir savi mīnusi. Tā vēl nav noticis, ka paši vairs neko nesaprotam šajā info pārpilnībā.
Nu rīks pats neitrāls, atkarīgs no tā, cik gudri un praktiski to lieto. Ir nozares, kur tas atvieglo darbu ar datiem, palīdz atšifrēt senas valodas utt. Bet reizēm lieto nepadomīgi, piemēram, jauno autoru konkursā diskvalificēja visus darbus, jo rakstīti ar MI. Nesen satiku bijušo kursabiedreni, viņa sūdzējās, ka grūti salasīt studentu rokrakstus, jo tagad vairs neesot droši dot testus elektroniskā formā. Vispār par mācīšanos domas dalās. Un informācijas iegūšanai vai precizēšanai arī var noderēt, jo sarežģīto var paskaidrot vienkārši, pat ja ir nepilnības. Man liekas, ka galvenais tas, lai nav sajūtas, ka galvenā ir tehnoloģija, nevis cilvēks. Nu tādā ziņā, ka kļūst pārāk atkarīgs un bez to palīdzības nevar domāt. Lai gan varbūt tas ir pārspīlējums.
Nujā, tu noteikti esi par mani vairāk lasījusi, jo es lasu lēnām. Na kaut kas patīk labāk, nenozīmē, ka uzskatu par nederīgu. Es būtu varējusi ielikt klāt paskaidrojumu par e-grāmatu praktisko nozīmi un manu neitrālo attieksmi, bet tā kā man bieži pārmet, ka skaidroju pašsaprotamas lietas, tad likās lirki. Jo galīgi negribēju teikt, ka e-grāmatas ļaunums un cilvēki muļķi vai sliktāki, kas tās lasa. Es arī zinu cilvēkus ar vāju redzi, kam e-grāmatas palīdzējušas. Un tas galīgi nav par to. Bet par sajūtu. Man izlasīto grāmatu daudzums nav svarīgs, bet process. Taču mēs katrs esam dažādi iekārtoti, tāpēc kādam der teksts ekrānā, kādam papīra grāmata. Es labāk uztveru, ja teksts ir uz papīra, taču, ja būtu kādi ierobežojumi, priecātos par iespēju lasīt elektroniski. Šo arī attīsta Neredzīgo bibliotēka (neko darīt, tāds nosaukums), lai gan piedāvājums nav tik liels, cik gribētos.
Galīgi negribēju, lai šis ieraksts ir kā provokācija vai aizskarošs. Vnk iedomājos, ka googli jau sen cilvēki pieņēmuši kā kaut ko pašsaprotamu. Un tad jau droši vien līdzīgi būs ar Mi, pat ja ir savi mīnusi. Tā vēl nav noticis, ka paši vairs neko nesaprotam šajā info pārpilnībā.