A ([info]klusums) rakstīja,
@ 2021-03-31 21:56:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Notiek acīmredzamais neticamais! Es ņēmu un uzrakstīju vienu darbu, ko man vajadzēja mācībām. Un es to vienkārši tā ņēmu un izdarīju! Nebija vajadzīga ne milzu piespiešanās, nebija cīņas ar sevi, atlikšanas, ņerkstēšanas un vispār es to izdarīju vakarā, kad mierīgi varētu aizbildināties ar "ai, jau vakars". Un tagad man ir jautājums: "nahuj es biežāk nekāpju no tās bedres ārā!!?"

upd nākamajā dienā: es bieži vien nelienu no tās bedres ārā, jo grūti un nav tik viegli saprast un izdarīt. Šodien diemžēl piemetās atkal trauksme un atkal esmu bermzēta. Vizualizācijas neveicas. Sirds kāpj pa muti ārā.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]hedera
2021-03-31 23:32 (saite)
Cik forši! :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]klusums
2021-04-01 10:29 (saite)
AKDIEVSJĀ! :D Protams, jau var teikt, ka vajag saņemties, bet ir tik patīkami NEsaņemties un tāpat izdarīt! :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]justlive
2021-04-07 22:19 (saite)
Heh, pazīstama pieredze. Neskaitāmās situācijās esmu noskaņojies, vilcinājies, atlicis, pārplānojis darīt kaut kādas lietas,ka beigās izveidojas tāds kā bubulis apziņā par šo neizdarīto darbu. Un tad es vienā reizē, ņemu un izdaru. Un ļoti bieži ir pārsteigums cik viegli un nesāpīgi, bez aizķeršanās noritēja un ka visa tā iepriekšējā sevis saskrūvēšana, vilcināšanās nav bijusi pamatota/nevajadzīga. Bet paiet laiks, parādās situācijā, kurā ir jādara kaut kas cits un vecā dziesma sākas no jauna. ;)
Man ir aizdomas, ka iemesls, kāpēc es katrā šādā reizē konstatēju, ka iepriekšējā marinēšanās nebija vajadzīga, lai pēc tam vienalga ieslīgtu šajā atlikšanas un noskaņošanās/vērtēšanas dejā, ir apstāklis, ka es šim procesam - veicamajam darba - piešķiru pārāk lielu nozīmi. Pārāk daudz sadomājos, kāda būs tā darīšanas pieredze, cik tā būs ilga, kā es tajā jutīšos, kā to var uzlabot, kā mazināt negatīvo. Tās lamatas ir maldīga ideja, ka es varu pirms darīšanas tik labi sagatavoties (vai atrast tik optimālus apstākļus darba darīšanai), ka beigās tā darba izdarīšana būs tāds nieks vien. Taču realitātē šādai "plānošanai" praktiski nav nekāda pozitīva efekta, tikai izšķiests laiks un nevajadzīga sevis mocīšana/vainošana.

(Atbildēt uz šo)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?