ok, "kaut kāda" noteikti, bet es šoreiz domāju tādu diezgan tiešu korelāciju
varam runāt ciparos, pēdējā laikā esmu novērojusi ap 80 % spēcīgu saistību starp abiem stāvokļiem
Es domāju, ka noteikti. Viena no depresijas izpausmēm ir rumination, kas gandrīz vienmēr ir koncentrēta uz sevi un saviem negatīvajiem self-beliefs.
mēģinot pārfrazēt jautājumu mazāk naivā formā - cik bieži Tu to novēro "praksē"?
Jāā. Tad, kad man paliek slikti, tas ir tā it kā es nogrimstu savā prātā, pasaule ir tur, viss fokuss ir uz mani un es varu runāt ar citiem tikai par savām problēmām un tad arī spēju identificēties tikai ar tiem, kam iet līdzīgi. Par citiem īsti nezinu, bet šķiet, ka tā varētu būt.
Nē, depresīvie brīži kļūst dauz vieglāki, ja koncenrējas uz citiem.
jā, ļoti: man depresija ir vai nu no "nekam nav jēgas, kam tas, kā šito tukšumu aizpildīt!?!!!" un "es nekam nederu, esmu šitāda un tāda, es nekad nebūšu laba, es es es ES.."
+ ar lielām sāpēm jāatzīst ilgu gadu pētījumos novērota sakarība starp vīna vakariem un depresiju ;)
sure, visa pasaule ir miljons (manas!!1) sāpes
imo nē, var mierīgi dzīvot stāvoklī "man ir depresija un man ir vienalga, kā es jūtos", atšķirība ir tur, ka to grūtāk pamanīt no malas un attiecīgi grūtāk izķeksēt ārā (vai pašam saņemties un sākt kaut ko darīt, lai situāciju uzlabotu - ibo nahuj censties)
jā. ja koncentrējies uz sevi kā atrautu no pārējās pasaules. kā arī koncentrēšanās uz savu personību bieži paģēr drūmu pašanalīzi, bērnības taumu pārbīdīšanu no viena kakta uz otru, aizbēgšanu alko un drēgnu tukšuma sajūtu, kas šķiet seko nemitīgi.
vajag vairak aktivitātes, kurās nav laika domāt, būt vai nebūt sev.
"Depressed people dwell constantly on self-recriminations about how bad (stupid, ugly, worthless) they are; there is a continual, critical internal voice tearing the person down, questioning every move, second-guessing every decision. . . . People with severe depression appear totally self-absorbed and self-involved. This incessant, negative internal dialogue fills the sufferer with intense shame. (Samantha Gluck, “Important Things to Know If Your Relative Suffers From Depression,” healthyplace.com, 12/23/2008)"
https://www.psychologytoday.com/blog/evolution-the-self/201608/self-absorption-the-root-all-psychological-evilun šis nav vienīgais raksts, kas pamāj ar galvu tavam jautājumam.
Pievienojos "jā" bariņam.
uz ko vēl var koncentrēties? solnuškas ta ārā nava...
Jaa,jaa,jaa ! Un tas viss ir tik pazistams un liekas taa veel bija vakar,bet nu jau ir pagaajusi divi gadi kaa beidzu ar so dranki slimot :D ! Nee,nu protams,ik pa laikam iezogas depresija ar visu "es,es,es",bet man jau ir kaads,kas to uzkavesanos nepielauj....varu aizdot tev savu meitu,vai ari nac ciemos uz pozitiivo vakaru seansiem,ko bez maksas tev sniegs man beerns. Bet,ja nopietni,tad tev un lielaakajai dalai seit ir baigaas probleemas :D!
"nē" man nav baigo problēmu, jo jautājum tika uzdots, domājot par dažiem citiem, un "jā", piekrītu, ka bērns ir laba turbo deva šādu kaišu ārstēšanai (ne visiem un ne visos gadījumos, bet kaut vai kā viegli uzskatāms piemērs tam, ko domāju) :)
Man prieks,ka tev viss labi :)