vai tad svarīgākais nav ka no malas smuki izskatās un ir kaut kas slīps pie durvīm, bērniem ar skrituļdēļiem?
par to vaig runāt skaļāk un biežāk un feisbukā ne cibā!
es labprāt, bet man cibā mazliet plašāka "auditorija". Katrā ziņā droši drīkst padot tālāk
problēmas ar ventilāciju (logu atvēršana), elektrības ieslēgšanu/izslēgšanu centrālajā skapī. arhitektoniski varbūt smuka čauliņa, bet lietotāju atsauksmes iznīcinošas.
mhm! un viss tas pomps kā vēl viens spļāviens sejā
pomps jau kaut kādai vīna sūdijas publikai. jomas darboņi visi visu zina un neviens neko neslēpj, gan publiskās runas [kaunināšana] esot bijušas, gan arī studenti agūst vides dizainu praksē - analizējot un piedāvājot risinājumus pašu disfunkcionālajām mācību telpām.
tā vien prasītos kādu subversīvu žestu pasniegšanas ceremōnijas laikā izvest.
Mhm, auksts, auditorijā pil, elektrību jāiet hvz kurā dirsā slēgt, karoč, es nezinu, ar kuru galu jādomā, lai kaut kam tik slikti funkcionējošam iedotu balvu.
pagaidām tikai nomināciju, paldies D.!
Es parasti nezinu, ko atbildēt, kad sūdzas, ka it kā labai idejai tek jumts vai nevar atvērt logu. Labi, ar arhitektūru ir citādāk nekā ar kādu avangardisku altārgleznu, ko slavē pazinēji, bet ienīst visas draudzes aktīvistes. Ar nespēju nošķirt konceptu no lietojamības (un lietojamība kā koncepts pats par sevi arī, starp citu ir drīzāk teorija, nevis vispārpieņemta prakse, pat ja šķiet ka tas tagad tāds kā likums) bieži netiek galā arī paši arhitekti, nemaz nerunājot par celtniekiem, pasūtītāju um gala lietotājiem. Tā vispār ir konstanta problēma ne-privātos projektos, kuros par gala lietotāja ērtībām izlemj bez viņa klātbūtnes. Es te, saprotams, nerunāju par gadījumiem, kad kakls jālauž dēļ konceptuāliem risinājumiem, kas ir pretēji ekoloģiskiem un ergonomiskiem likumiem. Kurpretim dažas tehnoloģiskas lažas, kādas gadās arī labā arhitektūrā vajag nevis pieciest, bet salabot. Neizmest ideju, bet salabot jumtu.
man šoreiz škiet pietiekami lielas lažas, lai ne tikai salabotu, bet arī pakauninātu, it sevišķi gadījumā, kad autori ir tipa promenenti, nevis tikai anonīmi iesāceji.
Labi, es nemetīšos aizstāvēt Sīli tagad, jo vairāk tāpēc, ka nav grūti iztēloties, ka uz publisku kaunināšanu viņš atbildētu: tāda arī ir tā ideja, he. Lai cieš un zina, ka studijas nav nekāda sanatorija.
:-)
drīkst ari aizstāvēt, esmu par viedokļu dažādību :)
"Ar nespēju nošķirt konceptu no lietojamības bieži netiek galā arī paši arhitekti" - ja arhitekts mēģina nošķirt koncepciju no lietojamības, tad arī rodas šādas nepiedodamas kļūdas. jā, tieši nepiedodamas. koncepcija ir izsmiekls par arhitektūras jēgu, ja funkcionāli ēka ir nelietojama. un es te nerunāju par tādām lietām kā projektori un elektrība (kas arī ir gana svarīgas), bet par to, kā uz jumta krājas ūdens, kurš ar lielām mokām tiek skaisti novadīts līdz pagrabstāvam un tad ar sūkņa palīdzību mehāniski ievadīts kanalizācijas sistēmā (vai Latvijā tiešām neviens nav dzirdējis par ilgspējīgiem/ekoloģiskiem risinājumiem?!) un par to, kā ēka tika pasludināta kā invalīdiem draudzīga (un par to saņemta attiecīga atlīdzība), bet neviens invalīgs, kurš nav olimpiskais čempions, visticamāk pa to rampu sevi uzvilkt nevar.
es sirsnīgi ceru, ka simamura tikai mākslinieciskas spriedelēšanas vārdā izsaka domu, ka lietojamība ir tikai vidēji svarīga/praksei neobligāta teorija, nevis pretendē uz darbību arhitektūras sfērā, citādi mūs gaida vēl daudzas "mākslas akadēmijas piebūves" visā krāšņumā. no offence.
no offence taken. Bet "spriedelēšanas vārdā izsaka domu, ka lietojamība ir tikai vidēji svarīga/praksei neobligāta teorija" nebija gluži tas, kas augstāk rakstīts. Pat ja vairums deklaratīvi pieņem, ka lietojamība ir galvenais likums (un es nesaku, ka nav, bet te nav vietas visā krāšņumā izteikt, ka ne vienīgais) nenozīmē, ka praksē to visi atbildīgie tiešām saprot un lieto. Bet arī tas nav gluži tas, ko es gribēju teikt. Mans "?!" ir par to, ka vai tiešām jums šķiet, ka tikai brāķis lietusūdens novadīšanā plus tās citas funkcionālās neērtības (kuras, starp citu - bet es nesaku, ka noteikti šajā gadījumā - reizēm balstās vecos ieradumos pēc dzīves citās, vēl neērtākās telpās) ir tas, kas raksturo arhitektūru? Un te atkal nav runa tikai par kaut kādu formu estētiku, ko es arī neaizstāvu. Galu galā celtniekiem ir pašiem sava balva, un arhitektiem sava, un ieraksta autore ir mākslas zinātniece, kuras kaislībai vajadzētu būt ideju aizstāvēšanai. Un šeit es atkal nesaku, ka neatbalstu idejas par ērtu un drošu ēku aizstāvēšanu, bet tas, ko arhitekti grib popularizēt ar savu balvu, ir arhitektūras kā idejas nesēja brīnumainā ietilpība. Tā nav tehnoloģijas izstāde.
bet es arī zinu, ka Santai patīk dramatizēt (un man arī), bet tā teikdams neapgalvoju, ka minēto apstākļu apraksts būtu pārspīlēts. "Ja šito nominē, ko tad nenominē??!!" ir viņas provokācija, kurai esmu ļāvies. Auksti un jumts tek, un slikta vieta projektoram, var būt arī apsaimniekošanas vaina, ar ko bēdīgi slavenas vairums valsts budžeta izglītības iestāžu. Var jau teikt, ka labs arhitekts ar to būtu rēķinājies jau projektā, bet jūs, "cilvēka cienīgus apstākļus" pieprasīdami, varat arī nezināt, ka tādi bijuši ielikti projektā - nezinu, nesaku ka arī šajā - bet nekad nav tikuši novesti līdz galam, vai netiek, kā pienākas, nodrošināti ekspluatācijā.
Par rampām un ratiņkrēsliem neizteikšos. To lai lietotāji komentē. Man viņi šķiet olimpiskie čempioni arī uz līdzenas virsmas, un es to saku bez ironijas. Mums, nebraucējiem, vajadzētu paklusēt. Ēka netiktu saskaņota, ja rampu slīpums neatbilstu LV normatīvam, ko Apeirons nekritizē.
man ļoti interesē, vai tev pašam ir skaidrs, ko tu aizstāvi? daudz "es jau nesaku" un "es jau neko", bet ko īsti tu saki? tā konkrēti? manuprāt, jautājums bija par to, vai arhitektūras balvai (kas, kā jau minēji, popularizē arhitektūru un tās jēgu (jautājums, kāda tā ir, ir atvērts diskusijai)) jānominē ēkas, kas funkcionāli ir nelietojamas. es domāju, ka atbilde ir, nē. tas, ar ko arhitektūra atšķiras no tēlotājmākslas vai glezniecības, kur mākslinieks var radīt jebko un teikt "ja nepatīk, ej ieskrieties", ir tas, ka vienmēr pastāv šis lietojamības elements. jā, protams, tas nebūt nav vienīgais svarīgais, ir jāņem vērā poētiski, ekonomiski, sociāli, ekoloģiski un politiski apsvērumi, bet tieši šo visu apsvērumu kopums un mijiedarbība ir tas, kas piešķir gala rezultātam vērtību. tāpēc es domāju, ka ir diezgan skumji meklēt attaisnojumus arhitektam par to, ka vienā nelielā ēkā ir tik daudz nepilnību, sakot, ka, ak nē, viņam taču bija koncepcija. tas ir nepilnīgs skatījums. un galu galā, tā ir arhitekta atbildība pārraudzīt, vai būvnieki un visi pārējie, kas iesaistīti projekta tapšanā, to visu izpildītu atbilstoši prasībām, kas piemīt šāda tipa ēkai. iespējams, tā saņēmusi tik daudz pompas tieši tāpēc, ka tā ir kultūras būve, un tādu tiešām Latvijā netop daudz, un kā tad nu nenominēs, bet man tas nešķiet gana labs iemesls, lai ignorētu detaļas, drīzāk tieši otrādi.
tā kā arhitektūru nestudēju Latvijā, tad par normatīvām nemācēšu izteikties, bet tāda garuma rampas un kāpnes bez pārtraukumiem (landing?) publiskās ēkās tiem visticamāk neatbilst. un skaidrs, kā diena, ka Latvijā ne to vien var saskaņot.