Es parasti nezinu, ko atbildēt, kad sūdzas, ka it kā labai idejai tek jumts vai nevar atvērt logu. Labi, ar arhitektūru ir citādāk nekā ar kādu avangardisku altārgleznu, ko slavē pazinēji, bet ienīst visas draudzes aktīvistes. Ar nespēju nošķirt konceptu no lietojamības (un lietojamība kā koncepts pats par sevi arī, starp citu ir drīzāk teorija, nevis vispārpieņemta prakse, pat ja šķiet ka tas tagad tāds kā likums) bieži netiek galā arī paši arhitekti, nemaz nerunājot par celtniekiem, pasūtītāju um gala lietotājiem. Tā vispār ir konstanta problēma ne-privātos projektos, kuros par gala lietotāja ērtībām izlemj bez viņa klātbūtnes. Es te, saprotams, nerunāju par gadījumiem, kad kakls jālauž dēļ konceptuāliem risinājumiem, kas ir pretēji ekoloģiskiem un ergonomiskiem likumiem. Kurpretim dažas tehnoloģiskas lažas, kādas gadās arī labā arhitektūrā vajag nevis pieciest, bet salabot. Neizmest ideju, bet salabot jumtu. |