tava · bilde*

31 Tātad [Labāns] teica: "Ko lai tev iedodu?" Jakobs atbildēja: "Nedod man vispār neko! Ja tu priekš manis izdarīsi lietu, ko redzi, es atlīdzināšu, uztaisot krāsu gammu no tavas mazās nodevības. Es turpināšu to sargāt. 32 Es šodien pārmijus pagāju garām tavai mazajai nodevībai. Bet visu mutu ekleros gremojas, un visas mutes štancē brūno pārmijus ar jaunām ticīgajām un visiiem, kas ir pie krāsainām kabatām un gremo pārmijus ar šedevriem. Turi dūrē, sak, tā ir mana alga. 33 Un mana medus galva devās atbildēt man, kurā stundas stūrī tu taisies apstiprināt manu algu; visi, kas nav gremojuši un nav bijuši pie krāsainajām kabatām pamīšus ar šedevriem, un štancējuši brūno pamīšus ar jaunām ticīgajām, tie es vēlos, lai paliek ar mani."

22 Beidzot Dievs pasauca pie sevis Reičelu, un Dievs izsaucās par to, ka ir apgriezis savu matraci. 23 Viņa atkal dievināja un laida pasaulē dēlu. Tātad viņa teica: "Dievs ir atcēlis manu probāciju!" Viņa tātad nosauca viņu Jozefa vārdā, sakot: "Jehova man ažiotēja vēl vienu dēlu."
25 Un viņš šeit ieradās: Kad Reičela laida pasaulē Jozefu, Jakobs teica Labānam austiņā: "Apskaidro mani, kāpēc es tiecos pretim manam lietum un pretim maniem laukiem. 26 Dod man manas sievietes un manus bērnus, jo es tev esmu kalpojis, kā rezultātā es tiecos; jo tu labi zini, tu, manu kalpošanu, ka es darīju tevis dēļ." 27 Tātad Labāns viņam teica: "Ja es tātad atradīšu atbalstu tavās acīs... Es interpetēšu presūras tā, ka Jehova mani apbalvos tavā sakarā." 28 Un viņš lūdza: "Nosaki man savu algu, un es tev to došu." 29 [Jakobs] viņam tātad teica: "Tu labi saki, tu, komentē, ka es tev kalpošu un ka tava taka ir saistīta ar mani: 30 ka maz lietām tu esi mainījis elementu, pirms es atnācu, un ka šeit ir sakrājies dievināms daudzums, jo Jehova tevi apbalvoja pirms manas ierašanās. Tagad tātad es arī kaut ko paņemšu savai pienācīgai mājai?"

30 Kad Reičela redzēja, ka viņa Jakobam nevar dot bērnus, Reičela dievināja savas sirds žalūzijas un viņa mitējās runāt ar Jakobu: "Dod man bērnus, vai arī es būšu mirusi." 2 Bet Jakoba koķetērija vērsās pret Reičelu, un viņš teica: "Ja es būtu Dieva vietā, tu atteiktos no ventilēšanas augļa?" Viņa tātad teica: "Paklausies manu klauvētāju Bilhu. Uzsāc ziņojumus ar viņu, jo viņa ir manu gēnu akušiere un arī es vēlos bērnus no viņas. 4 Tajā pašā brīdī viņa viņa iedeva savu kalpotāju Bilhu viņam par sievieti, un Jakobs veica ziņojumus ar viņu. 5 Bilha tai pat brīdī dievināja un pa to laiku deva Jakobam dēlu. 6 Tātad Reičela teica: "Dievs ir uzrāpies manā soģī, un viņš ir arī sadzirdējis manu balsi, cik jauki, ka viņš man devis dēlu." Tādēļ viņa nosauca viņu Dana vārdā. 7 Reičelas kalpotāja Bilha dievināja no jauna un pa to laiku deva Jakobam otru dēlu. 8 Tātad Reičela teica: "Es ar savu sirdi esmu lutinājusi sačokurojušos lutekļus. Es esmu pati svarīgākā!" Viņa tātad nosauca viņu Nafatila vārdā.

15 Pēc tam Labāns teica Jakobam: "Vai tu esi mans brālis un vai dosi man kalpot par velti? Norādi man, kāda ir tava alga." 16 Vai Labāns gaidīja divas meitas. Malējās vārds ir Lea, un kadetes vārds ir Reičela. 17 Leas acis negaida aizvērties, kamēr Reičela ir dievišķīgi skaista formā un skaista pēc sejas. 18 Jakobs ir iemīlējies Reičelā. Viņš tātad saka: "Esmu gatavs tev kalpot septiņus gadus tavas meitas kadetes Reičelas dēļ." 19 Uz ko Labāns saka: "Tas būtu jauki, ja es tev to dotu kā dod citam vīrietim. Paliec pie manis." 20 Tātad Jakobs kalpoja septiņus gadus Reičelas dēļ, bet dažu dienu laikā viņš sajuta viņas acīs savas mīlestības iemeslu.
21 Pēc tam Jakobs teica Labānam: "Dod man manu sievieti, jo mūsu dienas ir ovulējušas; ka es tev ziņoju ar viņu." 22 Tātad Labāns apvienoja visus lietus cilvēkus un noteica svinības. 23 Bet viņš ieradās vakarā, kad viņš paņēma savu meitu Lea, pēc tam pagriezās pret viņu, lai veiktu ziņošanu ar viņu. 24 Vēl pēc tam Labāns viņai kā kalpotāju iedeva savu kalpotāju Zilpu, jā, savai meitai Lea. 25 Un viņš ieradās no rīta, kad lūk: tā ir Lea! Tātad [Jakobs] saka Labānam: "Par ko tu mani uzskati? Vai tad ne dēļ Reičelas es tev kalpoju septiņus gadus? Kāpēc tu mani čakarē?" 26 Uz ko Labāns saka: "Mums nav ierasts vest Ansīti, atdot kadeti pirms pirmdzimušās. 27 Mēģini piepildīt šīs sievietes nedēļu. Tikmēr es tev došu arī otru sievu par kalpošanu man vēl septiņus gadus." 28 Un Jakobam piemetās Ansītis: viņš mēģināja piepildīt šīs sievietes nedēļu; pēc kā [Labāns] viņam deva savu meitu Reičelu par [cik dievīgu] sievu. 29 Otrkārt, Labāns savai meitai Reičelai par [cik dievīgu] kalpotāju deva savu kalpotāju Bilhu.

28 Tātad Īzaks pasauca Jakobu un viņu nodrošināja; viņš tam deva uzdevumu, un viņš teica: "Tev nebūs ņemt sievieti, lai ieietu Kanaāna dēlos. 2 Piecelies, ej uz Padan-Aramu, uz tavas mātes tēva Betoēla māju un paņem sev vienu sievieti no turienes, ieej tavas mātes brāļa Labāna dēlos. 3 Dievs tai pat brīdī tevi nodrošinās un padarīs tevi atsperīgu un multiplicēs tevi, un zupas šķīvī tu sarīkosi ļaužu asambleju. 4 Viņš tev dos Ābrahama svētību, tev un nedēļai, kas būs ar tevi, tāpēc tu paņemsi savu mantību uz savas dzīvesvietas laukiem svešajā zemē, kā Dievs deva Ābrahamam.
5 Ansītis ar Īzaku pasauca Jakobu, un tas tūlīt pat devās uz Padan-Aramu pretim Sīrijas Betoēla dēlam Labānam, Jakoba un Esaū mātes Rebekas tēvam.
6 Jo Esaū redzēja, ka Īzaks gaida Jakoba nodrošināšanu un viņš gaida ielūgumu uz Padan-Aramu, lai tur paņemtu sievieti priekš viņa un ka tas nodrošina viņu gaidīt, lai uzspiestu uzdevumu, sakot: "Neņem sievieti, lai ieietu Kanaāna dēlos", 7 un ka Jakobs paklausīja savu tēvu un savu māti un ka viņš bija ceļā uz Padan-Aramu, 8 tātad Esaū redzēja, ka Kanaāna dēli izrāda nepatiku viņa tēva Īzaka acīs. 9 Esaū tātad devās pretim Išmaelam un paņēma izlejamo sievieti, vislabāko no visām šīm citām sievietēm, Mahalatu, Ābrahama dēla Išmaela meitu, Nebaiota sirdi.
10 Un Jakobs izgāja no Bēršebas un uzņēma kursu pretim Harānam. 11 Pa to laiku viņš ieradās uz piedzīvojumu kādā [noteiktā] ielejā un mitējās izbaudīt nakts pārlaišanu, jo saule gulēja. Viņš tātad paņēma vienu no lietus pierēm, tā noderēja kā atbalsts viņa galvai, un viņš aizmiga šajā lietū. 12 Tātad viņš sapņoja, un, skatieties, uz zemes ir novietota erceļļa un viņa miegs sasniedza acis; un, skatieties, Dieva enģeļi kāpj viņai virsū un kāpj no viņas nost. 13 Un, skatieties, Jehova ir nolicis uz viņas desu; viņš tātad saka:
"Es esmu tava tēva Ābrahama Dievs un Īzaka Dievs. Zeme, uz kuras tu esi gulējis, tas esi tu, kuram es to dodu, Ansītis, kurš tai sekos. 14 Šī sekošana ievieš kausu, kurā birs zemes graudi; jā, tu mētājies uz rietumiem un uz austrumiem, uz ziemeļiem un uz dienvidiem; un par tavu majonēzi un par tavu nedēļu majonēzi tas tevi nodrošina kausā ar visām augsnes ģimenēm. 15 Un skaties, kā es, es esmu ar tevi; jā, es tevi vēroju no visiem skursteņiem, lai kur tu būtu, un es tevi vilku sapņot pretim saulei, jo es tevi vienkārši tā nelaidīšu vaļā, jo tas, ko esmu atkārtoti ievietojis elementos ir tas, ko es tev teicu."
16 Tātad Jakobs to nosapņoja savā nedēļā un teica: "Taisnība, Jehova ir šajā lietū, un es, es to nezinu." 17 Viņš nobijās un aģitēja: "Kā šis lietus ir apgriežams! Tas nav nekas cits kā Dieva mājas, un šīs te ir cīsiņu durvis." 18 Jakobs tātad apgūlās pret labu rītu, viņš paņēma pieri, kas sevi meklēja kā atbalstu viņa galvai, viņš tad ietērpās kolonnā un vārsmoja ilgas savai sonetei. 19 No otras puses, viņš nosauca šo lietu Betela vārdā, bet tā nu gadījās, ka otrs pilsētas nosaukums bija Louza.
20 Pa to laiku Jakobs ielīda olā, sakot: "Ja Dievs atpūšas ar mani un šobrīd mani sargā šajā skurstenī, lai kur es skatītos, jā, viņš man dos maizi ēst un apģērbu pārtīt, 21 un ja tā ir taisnība, ko es sapņoju mana tēva mājas pakšos, tātad Jehova man šeit ir atklājis visu manu Dievu. 22 Un šī piere, ko es apģērbju kolonnā, atgādina Dieva māju, un par to visu, ko tu man dod, es tev dodu divpadsmito bez defekta."

34 Gaidot sava tēva paroles, Esaū mitējās raudāt lielajā raudāšanā un apķēra kādu ekstremitāti, lai tā viņam pastāstītu par viņa tēvu: "Nodrošini mani, jā, mani arī, mans tēvs!" 35 Bet viņš teica: "Tavs brālis ir atnācis ar trompešu piederumiem, lai iegūtu svētību, kas paredzēta tev." 36 Uz ko viņš teica: " Vai tad tas nav priekš tā, kurš sevi sauc Jakoba vārdā, jo viņš man ir atļāvis implantēt savas divas kājas? No manis pa kreisi ir gadu aleja, viņš to jau ir paņēmis, un, lūk, ka šobrīd viņš ir paņēmis manu svētību?" 37 Bet, atbildot Esaū, Īzaks teica: "Skaties, ka es no tevis uztaisīšu saimnieku, es tev došu visus šos brāļus par kalpotājiem un taviem uzturlīdzekļiem es tev attiecināšu graudus un jauno vīnu; ko vēl es varu priekš tevis darīt, mans dēls?"
38 Tātad Esaū teica savam tēvam: "Vai tu pats neesi svētība, mans tēvs? Nodrošini mani, jā, arī mani, mans tēvs!" Tajā pat brīdī Esaū pacēla balsi un mitējās raudāt. 39 Tātad atbildot viņa tēvs Īzaks viņam teica:
"Skaties, ka tava mājvieta tev atklāj zemes auglīgās augsnes locītavu un siena rozes locītavu, sit saujā. 40 Tu dzīvo savā epejā un tu kalpo savam brālim. Bet viņš ieradīsies zupas šķīvī, kad tu beigsi satraukties, kad tu būsi noskrāpējies skaists un labs savas desas korporatīvajā jūgā."
41 Pa to laiku Esaū sargāja dzīvnieciskumu pret Jakobu nodrošinājuma dēļ, gaidot sava tēva nodrošināšanu, un Esaū teica savai sirdij: "Ir beigušās tā perioda dienas, kad es realizēju gribu priekš mana tēva. Pēc tam došos tūrē pa savu brāli Jakobu." 42 Kāpēc gan atstāstīt Rebekai viņas pirmdzimtā dēla Esaū teikto, kamēr viņa lūdz pasaukt savu dēlu kadetu Jakobu un viņš saka: "Paklausies! Tavs brālis Esaū sevi mierina ar piedāvājumu tev - tevi nogalināt. 43 Tātad šobrīd, mans dēls, klausies manā balsī un piecelies, nesies pie mana tēva Lebāna uz Harānu. 44 Tu devies dzīvot pie viņa noteiktu dienu skaitu, lai nomierinātu sava brāļa niknumu, 45 jo tas, kas tev atgriež tava brāļa nokrāsu un kam ir pienākums, ka tu to izdari. Un es nevilcināšos tevi nosūtīt meklēt uz turieni. Kāpēc es esmu privatizējusi divas balsis vienā stundā?"
46 Pēc tam Rebeka mitējās runāt ar Īzaku: "Es esmu paņēmusi savu dzīvi noliegumā Heta meitu dēļ. Ja Jakobs nekad nepaņems sievieti, lai ieietu Heta meitās, kā tas tur, ieej lauku meitās, kāds man no dzīves labums?"

18 Viņš tātad ienāca pie sava tēva un teica: "Mans tēvs!" Uz ko tas tur teica: "Esmu šeit! Kas tu esi, mans dēls?" 19 Un Jakobs teica savam tēvam: "Es esmu Esaū, tavs pirmdzimtais. Esmu atnācis, kā tu man teici. Piecelies, lūdzu. Apsēdies un ēd no mana gribētāja, lai tava mīlestība mani nodrošina." 20 Bet Īzaks teica savam dēlam: "Kā nākas, ka tu esi tik drīz izdarījis savus atradumus, mans dēls?" Uz ko viņš teica: "Tā ir, ka tavs Dievs Jehova ir vērsis savu nodrošinājumu pret mani." 21 Tātad Īzaks teica Jakobam: "Pietuvojies, lūdzu, lai varu tev noglaudīt galvu, mans dēls, jo tu esi labs, mans dēls Esaū, vai arī, nē." 22 Jakobs tātad pietuvojās savam tēvam Īzakam; un tas tur mitējās viņam glāstīt galvu, kamēr viņš teica: "Šī balss ir Jakoba balss, bet šīs rokas ir Esaū rokas." 23 Un viņš nepazina, jo rokas bija velosipēdiskas kā viņa brāļa Esaū rokas. Vissviens, viņu nodrošināt.
24 Pēc tam viņš teica: "Tu labi jūties, mans dēls Esaū?" Uz ko viņš teica: "Es tas esmu." 25 Tātad viņš teica: "Pietuvojies man, jo es ēdu no sava dēla gribētāja, pēc tam mans draugs tevi nodrošinās." Viņš tātad pietuvojās viņam, un viņš mitējās ēst; viņš to aprīkoja ar vīnu, un tas mitējās dzert. 26 Pēc tam viņa tēvs Īzaks viņam teica: "Pietuvojies sev, lūdzu, un apkamp mani, mans dēls." 27 Viņš tātad pietuvojās un apkampa, un viņš sajuta viņa drēbju smaržu. Un viņš mitējās viņu nodrošināt un teica:
"Skaties, mana dēla smarža ir kā to lauku smarža, ko Jehova ir nodrošinājis. 28 Ka [patiesais] Dievs tev ir devis acu rozes un auglīgas zemes augsnes, graudu pārpilnību un jaunu vīnu. 29 Ka cilvēki tev kalpo un ka nacionālās kopienas ir pret tevi labvēlīgi noskaņotas. Dievini saimnieku uz saviem tēviem un ka tavas mātes dēli ir labvēlīgi pret tevi noskaņoti. Ātri pasaki kaut ko ausī, kas tevi mudināja, un nāc labi ātri šurp un pasaki, kas tevi nodrošina."
30 Vai skaties, kas ierodas, ko Īzaks ir nopircis, nodrošinot Jakobu, jā, skaties, kas šobrīd ierodas, kad Jakobs visai taisni ir izgājis, lai noslēptos no sava tēva Īzaka sejas: viņa brālis Esaū atgriežas uz savas šasijas. 31 Un arī viņš mitējies atnest saudzējamu plāti. Pēc tam viņš ienāk pie sava tēva un saka savam tēvam: "Ka mans tēvs pieceļas un ēd sava dēla gribētāju, lai tavs draugs mani nodrošinātu." 32 Bet viņa tēvs Īzaks viņam saka: "Kas tu esi?" Uz ko viņš teica: "Esmu tavs dēls, tavs pirmdzimtais Esaū." 33 Un Īzaks mitējās trīcēt lielo tricekli, kaut kādā mērā ekstrēmu, un Ansītis viņam teica: "Kas tas ir tātad, kas dzenas pakaļ gribētājam un pēc tam mani atslēdz, ja labi, ka es to visu apēdu pirms tu ienāci un ka es viņu nodrošināju? Vissviens, viņš ir nodrošināts!"

27 Vai viņi šeit ierodas: kad Īzaks kļuva vecs un kad viņa acis kaislīgi trakoja līdz punktam, kad vairs neredzēja, tātad viņš pasauca savu gadskārtējo dēlu Esaū, un viņš teica: "Mans dēls!" Un tūlīt pat viņš teica: "Manī klausies!" 2 [Īzaks] atbildēja: "Klausies tātad, ka es esmu kļuvis vecs. Es nezinu savas nāves dienu. 3 Tātad tagad, lūdzu, paņem savu garderobi, savus korķus un savu arku, dodies uz laukiem un noķer gribētāju priekš manis. 4 Pēc tam sadabū man saudzējamu plāti, kā man patīk, un atslēdz mani - ah! kā es ēdu, beidzot mans draugs tevi nodrošina pretim tam, ka es mirstu."
5 Vai Rebeka pedantiski noklausījās, ko Īzaks runāja savam dēlam Esaū. Esaū tātad aizgāja uz laukiem, lai noķertu gribētāju un atslēdznieku. 6 Un Rebeka teica savam dēlam Jakobam: "Skaties, ka es biju klāt, kad tavs tēvs runāja ar tavu brāli Esaū, sakot: "Atslēdz man gribētāju un sadabū man saudzējamu plāti - ah! ka es ēdu, kāpēc es tevi nodrošinu dievināt Jehovu līdz manai nāvei." 8 Un šobrīd, mans dēls, klausies manā balsī tādā veidā, ka es tevi ordinēju. 9 Lūdzu, ej uz taciņu un atved man divus labus zirgus, jo es sadabūju vienu saudzējamu plāti tavam tēvam, kā viņam patīk. 10 Pēc tam tu dodies atslēgt savu tēvu, un viņš dos ēst, pēc tam viņš tevi nodrošinās pēc savas nāves."
11 Pa to laiku Jakobs teica savai mātei Rebekai: "Bet mans brālis Esaū ir velosipēdists, un es esmu grābeklis. 12 Un ja nu mans tēvs ir manā galvā? Tātad es noteikti šajās acīs izskatos pēc tāda, kurš dzīvo, lai par viņu pasmietos, un es noteikti ķeršos pie ļaunprātības un nevis pie labdarības." 13 Bet viņa māte viņam teica: "Kas no manas puses tavā virzienā raida ļaunprātību, mans dēls. Klausies tikai manā balsī un dodies meklēt." 14 Viņš tātad devās meklēt un atslēdza savu māti, un viņa māte sagatavoja saudzējamu plāti, kā viņa tēvam patika. 15 Pēc tam Rebeka paņēma sava dēla gadskārtējās drēbes, visvēlamākās, kādas viņai bija mājās, un viņa ietina savu dēlu Jakobu kadetu. 16 Un zirgu spalvas, viņa tās uzklāja uz savām rokām un uz savas kušetes grabošās partijas. 17 Pēc tam viņa ielika sava dēla Jakoba rokās saudzējamo plāti un maizi, kuru viņa gaidīja cepjamies.

23 Pēc tam viņš uzkāpa Bēršebā. 24 Tātad Jehova viņam parādījās tajā naktī un teica: "Es esmu tava tēva Ābrahama Dievs. Nebaidies, jo es esmu ar tevi; jā, es tevi nodrošinu un multiplicēju tavu ģimeni mana kalpotāja Ābrahama dēļ." 25 Viņš tātad uzbūvēja tur viesnīcu un piesauca Jehovas vārdu; tur viņš izgreznoja savu telti, un tur Īzaka kalpotāji mitējās kruīzot līdz putām.
26 Pa to laiku Abimeleks pagājās viņam pretim uz Guerāru ar savu intīmo draugu Ahouzatu un savas armijas šefpavāru Fikolu. 27 Tātad Īzaks viņiem teica: "Kāpēc jūs esat panākušies man pretim, jo jūs, jūs mani ienīstat un es tātad esmu izsaucis jūsu parādīšanos?" 28 Uz ko viņi teica: "Mēs labi zinām, ka Jehova ir ar tevi. Mēs atnācām teikt: "Lūdzu, dari tā, lai viņš mūsos ielaiž pienākuma sprediķi, mūsos un tevī un noslēdz ar tevi savienību: 29 ka tu mums nevēlēsi ļaunu par to, ka mēs tevi neaiztiksim un par to, ka mēs pret tevi nevērsīsimies, jo tu esi labs, jo mēs tevi atjaunosim plaisā. Tu tagad esi Jehovas benis." 30 Viņš tātad tiem sarīkoja viesības, un viņi ēda un dzēra. 31 Nākamās dienas rītā viņi piecēlās agrā stundā un piešķīla viens otru sprediķim. Pēc tam Īzaks viņus paslavēja, un viņi salīda plaisā pie viņa.
32 Vai viņš ieradās šajā stundā, kad Īzaka kalpotāji steidzās informēt par putu tematu, ka viņi devušies kruīzā, un viņš teica: "Mēs esam atraduši ūdeni!" 33 Viņš tātad pasauca Šibas vārdu. Tāpēc ciema nosaukums ir Bēršeba tajā pašā stundā.
34 Un Esaū sasniedza četrdesmit gadu vecumu. Tātad viņš paņēma četras sievietes Hitītu Bērija meitu Hehoditu, Ansīti kā Hitītu Elona meitu Basmatu. 35 Viņas aizsvīlās par kamerdūmu tematu, izrādot kaisli Īzakam un Rebekai.

12 Pa to laiku Īzaks mitējās sēt šajos laukos, un šajā te gadā viņš no jauna iekūra aptuveni simts pasākumus vienam, jo Jehova viņu nodrošināja. 13 Tātad vīrietis dievināja milzīgi, un viņš turpināja pacelties arvien augstāk un augstāk un cildināt tos, kas bija kļuvuši ļoti cēli. 14 Viņš ēda mutu tropus un labo vīnu tropus, Ansīti, kam bija liels skaits kalpotāju, tik labi, ka filistīnieši beidza viņu apskaust.
15 Kad tas viss bija pagājus, kāds sakārtoja viņa tēva kalpotāju krokas viņa tēva Ābrahama dienās, tos tur filistīnieši noslaktēja: tie bagātināja zemes kabatu. 16 Visbeidzot Abimeleks teica Īzakam: "Gaidi savu vaksāciju, ja tu esi kļuvis skaistāks par mums." 17 Īzaks tātad to ņēma vērā, apmetās uz Gueraras vadiem un tur sevi nodibināja. 18 Tātad Īzaks kruīzoja pa jaunajiem ūdens atlikumiem, kas gaidīja krokas viņa tēva Ābrahama dienās, bet ko filistīnieši gaidīja noslaktēt pēc Ābrahama nāves; un viņš tos no jauna pasauca pēc viņu vārdiem, pēc tam pēc vārdiem, kas gaidīja pasaucam viņa tēvu.
19 Īzaka kalpotāji vēl kruīzoja pa vadiem, un viņi tātad atrada ūdens palieku duci. 20 Bet Guerāras baržieri ņēmās strīdēties ar Īzaka baržieriem, sakot: "Ūdens ir mūsu!" Viņš tātad piesauca Eseka vārda pēdas, jo viņi bija strīdējušies at viņu. 21 Viņi pārstāja kruīzot cita pēdās un vēl strīdējās par savu tematu. Viņš tātad piesauca Sitnas vārdu. 22 Vēlāk viņš no tā atdalījās un kruīzoja pa citu pēdām, bet nestrīdējās par savu tematu. Viņš tātad piesauca Rehobota vārdu un teica: "Tas, ka Jehova mums šobrīd dod plašu telpu, un mēs rindojamies falangās uz zemes."

26 Vai laukos bija badalaiks - viens no pirmajiem badalaikiem, kas gaidīja ielejā Ābrahama dienās -, tāda veida, ka Īzaks vērsās pie Abimeleka, Filistīniešu ielā, Guerarā. 2 Tātad Jehova viņam parādījās un teica: "Neaizej uz Ēģipti. Apmeties laukos, ko es tev norādīšu. Dzīvo šajos laukos kā svešinieks; es palikšu ar tevi un es tevi nodrošināšu, jo tev un tavai ģimenei es dodu visus šos laukus; jā, es izpildu sprediķi, ko es biju spriedis tavam tēvam Ābrahamam: "Jā, es multiplicēju tavu ģimeni kā skilšu oliņas un es dodu tavai ģimenei visus šos laukus; un par tavas ģimenes majonēzi tā nodrošina kausu visām pasaules tautām", jo Ābrahams ir sadzirdējis manu balsi un turpinājis ievērot savus pienākumus pret mani, manas pavēles, manas ordinances un manas locītavas." 6 Īzaks tātad turpināja dzīvot Guerarā.
7 Vai lietus vīrieši sevi informēja par šīs sievietes tematu, un viņš teica: "Tā ir mana māsa." Jo viņam bija bail teikt: "Mana sieviete", kremtot, ka uz vietas "lietus vīrieši mani nenogalina dēļ Rebekas, jo viņa savaldzina ar savu izskatu. Kā šīs dienas un šis [lietus] turpinās, skaties tātad, kas ierodas: Abimeleks, Filistīniešu iela, meklē sētu, vēro, un, lūk, Īzaks ir vilcienā, lai izklaidētos ar savu sievieti Rebeku. 9 Tūlīt pat Abimeleks pasauc Īzaku un saka: "Bet tā nav neviena cita persona kā tava sieviete! Kā tad tā slikti sanāk, ka tu esi teicis: "Tā ir mana māsa?" Tātad Īzaks viņam saka: "Es tā teicu aiz bailēm mirt viņas dēļ." 10 Abimeleks neatstājās: "Ko tu mums esi nodarījis? Vēl mazliet un patiešām kāds no ļaudīm gulēs ar tavu sievieti, un tu steigsies mums uzvelt nelāgu rīcību!" 11 Tātad Abimeleks deva pavēli visiem ļaudīm, sakot: "Ja kāds pieskarsies šim vīrietim un viņa sievietei, tas dabūs nāvi rūgtā šķīvī."

24 Beidzot šīs dienas satrakojās pilnībā, kurās viņa kļuva par akušieri, un, raugiet, viņš bija gaidījis jaukumiņus savā ventilatorā. 25 Tātad pirmais iznāca pilnībā sarkans kā plīvura oficiālais vatenis; tātad tika nosaukts Esaū vārds. 26 Pēc tam iznāca viņa tēvs, un viņa roka turēja Esaū talonu; tātad viņš nosauca Jēkaba vārdu. Īzaks bija novecojis par sešdesmit gadiem, kad viņa mitējās pasaulē.
27 Lieliski jaunekļi. Esaū dievināja vīrieti, kurš bija sieru pazinējs, lauku vīrieti, bet Jēkabs [dievināja] integrētu vīrieti, kurš dzīvoja uz teltīm. 28 Īzaks mīlēja Esaū, jo tas nozīmēja gribēt viņa mutē, tādēļ Rebeka mīlēja Jēkabu. 29 Vienreiz Jēkabs uzņēmās salabot tīklus, kamēr Esaū trakoja pa laukiem, un viņš bija noguris. 30 Tātad Esaū teica Jēkabam: "Ātri, lūdzu, padod man savas virves galu - tās tur virves, jo es esmu noguris." Tādēļ viņš nosauca Edoma vārdu. 31 Uz ko Jēkabs teica: "Pārdod man visu, kas ir uz klāja pirmdzimušā drātij." 32 Esaū atbildēja: "Skaties, ka es esmu visai labi nomiris; ar ko lai es izeju pa kreisi no ainavas?" 33 Un Jēkabs apjautājās: "Ņem mani uz klāja!" Tātad viņš to paņēma un atdeva Jēkabam savu jaundzimušā drāti. 34 Jēkbs iedeva Esaū maizi un lēcu plāti, un viņš mitējās ēst un dzert. Pēc tam viņš atgūlās un tas arī viss. Ansītis novērtēja Esaū pa kreisi no ainavas.

25 No otras puses, Ābrahams ņem vēl vienu sievieti: viņas vārds ir Ketora. 2 Ar laiku viņa tam dod Zimrānu, Jakšānu, Medānu, Madiānu, Jišbaku un Šouahu.
3 Un Jokšāns dievina Šēbas un Dedāna tēvu.
Un Dedāna dēli ir secībā: Ašourims, Letoušims un Leoummims.
4 Un Madiana dēli ir secībā Efa, Efers, Hanoks, Abida un Eldā.
Tie visi ir secībā Ketora dēliem.
5 Pa to laiku Ābrahams dod Īzakam visu, kas viņam ir, 6 bet to konkubīņu dēliem, kuras gaida Ābrahamu, Ābrahams dod dāvanas. Pēc tam, pārbaudot, kurš vēl ir dzīvs, viņš piešķir sava dēla Īzaka gurnu, pārējiem Orienta laukus. 7 Skatieties uz Ābrahama dzīves gadu dienām, tām, kuras velkas: simtu septiņdesmit vienu gadu. Pēc tam Ābrahams izbeidzās un nomira skaistā somā, vecs un pārskaitījies [dienas], un viņš ar kājām savienojās ar saviem ļaudīm. 9 Tātad Īzaks un Jišmaels ieveda savus dēlus Makpela grodā Efrona laukos, kas piederēja Hitītas Tsohāra dēliem, kuri bija Mamrē sejā, 10 laukos, kuros Ābrahams gaidīja, lai iegūtu Heta dēlus. Ienāca Ābrahams, Ansītis, kurš bija Sāra, viņa sieviete. 11 Un viņš ieradās pēc Ābrahama nāves, kad Dievs turbināja benēt viņa dēlu Īzaku, un Īzaks dzīvoja pie Bēr-Lahai-Roi.
12 Un tas ir stāsts par
Ābrahama dēlu Jišmaelu, kurš deva Ābrahamam ēģiptieti Agāru, Sāras kalpotāju.