tava · bilde*


Post a comment

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
14 Tātad Reičela un Lea atbildēja un viņam teica: "Vai tev vēl ir priekš mums kāda daļa mantojuma mūsu tēva mājās? 15 Jā, neuzskati mūs maldīgi par svešiniecēm, jo mēs atgriezāmies no izejas, kuru tu labi turpini, un vai nebūtu labi paēst šo naudu, kura tev tika iedota priekš mums? Jo visas bagātības, ko Dievs nolaidis pāri mūsu tēvam, ir mūsējās un mūsu bērnu. Tādēļ tagad dari visu, ko tev Dievs saka."
17 Tātad Jakobs piecēlās un sāka biedēt savus bērnus un savas sievas skurstenī; 18 un viņš mitējās sevi pozēt viņam visās savās takās ar visiem labumiem, kas gaidīja pulcēšanos, ar savu ieguvumu trupu, kas gaidīja pulcēšanos Padan-Aramā, lai dotos pie sava tēva Īzaka uz Kanaāna laukiem.
19 Vai Labāns devās tundrā ar saviem bučotājiem. Minot šos laukus, Reičela, lūk, terafims, kurš parādījās viņas tēvam. 20 Ansītis ar Jēkabu apbižoja sīriešu Labāna garu, jo tas nesteidzās viņiem paziņot, kas būs tālāk. 21 Tātad viņš izelpoja to un visus, kas bija ar to, viņš apgūlās un šķērsoja Flēvu. Pēc tam viņš diriģēja savu seju kalnainā Gileādas reģiona virzienā. 22 Pēc tam trešajā stundā Labānam tika paziņots, ka Jakobs ir izbeidzies. 23 Tātad viņš paņēma līdzi savus brāļus, kuri viņam sekoja pa ceļu ar septiņu dienu intervālu, un satikās ar viņiem kalnainajā Gileādas reģionā. 24 Bet naktī Dievs atnāca sapnī pie sīriešu Lebāna un teica viņam: "Sargies runāt ar Jakobu vai uz labu, vai uz ļaunu."
* * *

Read Comments

* * *

Reply to this entry:

From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: