31 Tātad [Labāns] teica: "Ko lai tev iedodu?" Jakobs atbildēja: "Nedod man vispār neko! Ja tu priekš manis izdarīsi lietu, ko redzi, es atlīdzināšu, uztaisot krāsu gammu no tavas mazās nodevības. Es turpināšu to sargāt. 32 Es šodien pārmijus pagāju garām tavai mazajai nodevībai. Bet visu mutu ekleros gremojas, un visas mutes štancē brūno pārmijus ar jaunām ticīgajām un visiiem, kas ir pie krāsainām kabatām un gremo pārmijus ar šedevriem. Turi dūrē, sak, tā ir mana alga. 33 Un mana medus galva devās atbildēt man, kurā stundas stūrī tu taisies apstiprināt manu algu; visi, kas nav gremojuši un nav bijuši pie krāsainajām kabatām pamīšus ar šedevriem, un štancējuši brūno pamīšus ar jaunām ticīgajām, tie es vēlos, lai paliek ar mani."