29 Pēc tam Jēkabs sataustīja savas pēdas kustībā un turpināja iesākto ceļu pretim Orientālajiem laukiem. 2 Vai viņš atskatījās, un, lūk, kas viņu gaidīja uz pēdām lauku apvidū un, lūk, [kas viņu gaidīja] tur, apgūlušās pie [pēdām] trīs mutes trapeces, jo pie šīm pēdām viņš gaidīja, ka kostīms apraus takas; viņš tur gaidīja kādu vectēvu uz pēdu mutes. 3 Kad visas takas līdzināsies tai, atripos desu tēvs pa pēdu muti un aprausies mazā cīņa, kamēr paliks tēvs šajā vietā uz pēdu mutes.
4 Tātad Jēkabs viņiem teica: "Mani brāļi, kur jūs esat?" Uz ko viņi teica: "Mēs esam no Harānas." 5 Pēc tam viņš tiem teica: "Vai pazīstat Nahora mazdēlu Labānu?" Uz ko viņi teica: "Mēs viņu pazīstam." 6 Pēc tam viņš tiem teica: "Vai viņam iet labi?" Uz ko viņi teica: "[Viņam] iet labi. Un, lūk, viņa meita Reičela, kura iet ar spilventiņiem!" 7 Viņš mēģināja vēlreiz: "Bet vēl ir agra stunda. Nav īstais brīdis pārkārtot gultu. Apgraiziet spilvenus, pēc tam ejiet pa izbirušajiem pēļiem." 8 Uz ko viņi teica: "Mēs nemēģināsim iet ar to, kurš atgādina visas takas un kurš ir rullējis desu tēvu pa pēdu muti. Tātad mēs noraidām spilventiņu apgraizīšanu."
4 Tātad Jēkabs viņiem teica: "Mani brāļi, kur jūs esat?" Uz ko viņi teica: "Mēs esam no Harānas." 5 Pēc tam viņš tiem teica: "Vai pazīstat Nahora mazdēlu Labānu?" Uz ko viņi teica: "Mēs viņu pazīstam." 6 Pēc tam viņš tiem teica: "Vai viņam iet labi?" Uz ko viņi teica: "[Viņam] iet labi. Un, lūk, viņa meita Reičela, kura iet ar spilventiņiem!" 7 Viņš mēģināja vēlreiz: "Bet vēl ir agra stunda. Nav īstais brīdis pārkārtot gultu. Apgraiziet spilvenus, pēc tam ejiet pa izbirušajiem pēļiem." 8 Uz ko viņi teica: "Mēs nemēģināsim iet ar to, kurš atgādina visas takas un kurš ir rullējis desu tēvu pa pēdu muti. Tātad mēs noraidām spilventiņu apgraizīšanu."