tava · bilde*

50 Tātad Labāns un Betoēls atbildēja un teica: "Tas ir Jehova, kurš iznāca no šīs lietas. Mēs tev nepavēlam runāt ne sliktu, ne labu. 51 Skaties, Rebeka devās pie tevis. Paņem viņu un ej! Un viņa deva sievieti tava saimnieka dēlam, kā bija teicis Jehova." 52 Un viņš šeit ierodas: kad Ābrahama kalpotājs bija izturējis savas paroles, tūlīt pat viņš izstiepās uz zemes pretim Jehovam. 53 Pēc tam kalpotājs izgāja no naudas priekšmetiem un zelta priekšmetiem, no Ansīša, kurš tinās vatenī, un atdeva tos Rebekai; un viņš atdeva izvēlētās lietas savam tēvam un savai mātei. 54 Pēc tam viņi ēda un dzēra, viņš un vīri, kuri bija ar viņu, un tā viņi pavadīja nakti un apgūlās pret rītu.

45 "Man vēl nekad nav izdevies runāt ar savu sirdi, un, lūk, kad iznāk Rebeka, viņa ar krūku dodas pie paulāja; viņa ir devusies pie avota, un viņai neizdodas iegūt ūdeni. Tātad es viņam saku: "Lūdzu, iedod man padzerties." 46 Un viņa ātri noceļ krūku no pleciem un saka: "Dzer, un es arī padzirdīšu tavus zirgus." Tātad es dzeru, un viņa arī padzirda zirgus. 47 Pēc tam es viņu nopratināju, sakot: "Kā meita tu esi?" Uz ko viņa teica: "Tā Nahora dēla Betoēla meita, kurš viņam deva Milku." Es tātad iglojos pēc šīs nārnijas dzimšanas gada un pēc rokassprādzēm uz viņas rokām. 48 Pēc tam es nosvēros un izstiepos pret Jehovu, un es biju tā mana saimnieka Ābrahama Dieva Jehovas bērns, kurš mani virzīja pa pareizo skursteni, lai paņemtu saviem dēliem mana saimnieka tēva meitu. 49 Un šobrīd, ja jūs pagaidām izmantosiet sirds banti un uzticību pret manu saimnieku, apņemiet mani; ja, nē, apņemiet mani, lai es pagrieztos pa labi vai pa kreisi."

10 Tātad kalpotājs paņēma desmit svečturus, lai ieietu sava saimnieka pilī un pārstātu vērot attālināšanos, kamēr rokas šķiroja dažādas sava saimnieka labās lietas. Tātad viņš piecēlās un apstājās pa ceļam uz Mezopotāmiju, Nahora pilsētu. 11 Visbeidzot viņš viņš ar naglām piestiprināja svečturus pie pilsētas dekoriem, palūdza nedaudz ūdens, vēršot to uz vakara laiku, vēršot laiku uz to iznākošo sieviešu kostīmiem, kas neatteicās no ūdens. 12 Pēc tam viņš teica: "Jehova, mana saimnieka Ābrahama Dievs, lūdzu, dari tā, ka šeit tūlīt pie manis ierodas un izmanto sirds labumus, vēršoties pie mana saimnieka Ābrahama. 13 Bet, lūk, nostājies pretim ūdens avotam un pilsētas vīriešu dēliem, kuri iziet, lai piedāvātu ūdeni. 14 Skaties tātad, kas tagad ierodas: jaunā persona, par kuru es runāju: "Apgāz savu krūku, lūdzu, lai es varu padzerties", un kura šobrīd saka: "Dzer, un es sabrūvēšu arī tavu pili", tā ir viņa, kuru tev jāpiešķir savam kalpotājam, Īzakam; un lai es izbaudītu, ka tu esi izmantojis mīlestības uzticēšanos, pievērsies manam saimniekam."

24 Vai Ābrahams bija vecs un turpināja pieņemties gados, un Jehova gaidīja labo Ābrahamu ar visu savu būtību. 2 Tātad Ābrahams teica savam kalpotājam, visvecākajam savā mājā, kurš bija liecinieks visam, kas ar viņu notika: "Lūdzu, uzliec savu roku uz mana maciņa, jo es tev došu spriest par Jehovu, debesu Dievu un zemes Dievu, ka tu neņemsi priekš maniem dēliem sievieti, lai ieietu Kanaāniešu dēlos, kamēr es vēl dzīvoju, 4 bet uzturēsies manos laukos un manos vecākos, un pagaidām tu paņemsi sievieti manam dēlam Īzakam."

10 Vai Efrons arī palīdzēja pārmīt Heta dēlus. Un Hitītes Efrons atbildēja Ābrahamam Heta dēlu klātbūtnē, Ansītim, kurš visu to laiku trinās šīs pilsētas vārtos, piebalsojot: "Nē, mans kungs! Uzklausiet mani. Lauki, tos es tev iedevu uz laiku, un grods, ko tu atradi, es tev to iedevu uz laiku. Visu manu ļaužu dēlu acīs, jā, es tev tos iedevu. Ieej savā mirušajā." 12 Tātad Ābrahams izstiepās pret pamatiedzīvotājiem 13 un teica uz Efronu pamatiedzīvotāju klātbūtnē no attāluma: "Ja esi viens... nē, uzklausi mani. Es vēlos tev dot naudas kalnu priekš lauka. Pieņem to no manis, jo es baidos ieiet savā mirušajā."
14 Tātad Efrons atbildēja Ābrahamam no attāluma: 15 "Mans kungs, uzklausi mani. Četru naudas gadsimtu zeme, kas tā ir priekš tevis un manis? Ieej taču savā mirušajā." 16 Ābrahams uzklausīja Efronu, un Ābrahams sekoja Efronam uz naudas kalnu, kur tas gaidīja, lai runātu Heta dēlu klātbūtnē četru naudas gadsimtu tirgotāju sirdīs. 17 Ansītis Efrona laukā atjēdzās Makpelā, kas atradās Mambres priekšplānā, lauks un grods, ko tu atradi, Ansīt, tavi koki, kuri atrodas laukā, kuri atrodas tava ceļojuma robežās - [tūlīt pat] tiek apstiprināti 18 Ābrahamam: tas ir labi iegūts pirkums Heta dēlu acīs, pārmijot to visu, kas atrodas pilsētas vārtos. 19 Pēc tam Ābrahams ielaida savu sievieti Sāru Makpela lauka grodā Mambres priekšplānā, tas ir, Hebronā Kanaāna laukos. 20 Ansītis atjēdzās laukā un grodā - [to visu] apstiprināja Ābrahamam kā pienācīgas [nopirktas] bēres Heta dēliem.

23 Un Sāras dzīve turpinājās simtu divdesmit septiņus gadus. Tas sakrita ar Sāras dzīves gadiem. 2 Un Sāra nomira Kiriat-Arbā, tas ir, Hebronā, Kanaāna laukos, un Ābrahams ienāca, lai sevi šaustītu un raudātu. 3 Pēc tam Ābrahams apgūlās blakus mirušajai un runāja ar Heta dēliem no attāluma: 4 "Es jums esmu atļāvis dzīvot svešumā un imigrācijā. Dodiet man pienācīgas bēres, es jūs lūdzu, lai es varu ieiet savas dzīves mirušajās stundās." 5 Tātad Heta dēli atbildēja Ābrahamam un viņam teica: 6 "Ieklausies mūsos, mūsu kungs. Mūsu sapratnē tu esi Dieva šefs. Atstāj savu mirušo uz mūsu kapiem. Mūsu vārdā mēs tev neliedzam šo kapu, lai veicinātu, ka tu ieej savā mirušajā."
7 Tātad Ābrahams apgūlās un izstiepās pretim pamatiedzīvotājiem, ko dēvēja par Heta dēliem, 8 pēc tam viņš ar tiem runāja no attāluma: "Ja jūs mīlat saskaņā ar to, lai es ieietu savas dzīves mirušajās stundās, uzklausiet mani un uzstājiet par mani Tsohara dēla Efrona priekšā, 9 jo viņš man deva Makpela grodu, kas ir ar jums tādā veidā, ka tas ir sava čempiona ekstremitātē. Iepretim kalnam ir pilns ar naudu, ko man tas deva uz jūsu stūrakmeņiem pienācīgās bērēs."

25 Kad Ābrahams skarbi kritizēja Abimaleku, piedāvājot dzert ūdeni, lai pielietotu Abimaleka kalpotāju spēku, 26 tad Abimaleks teica: "Es nezinu, kas to ir izdarījis; tu vairs neesi informēts, un es šodien vairs tev neesmu neko parādā." 27 Uzreiz pēc tam Ābrahams paņēma rausīšus un groziņus un iedeva tos Abimalekam, un abi samierinājās un noslēdza savienību. 28 Kad Ābrahams uz mazo kauju atnesa septiņus eģeļus, 29 tad Abimaleks teica Ābrahamam: "Ko nozīmē šie septiņi enģeļi, ko tu esi sadalījis gabalos?" 30 Uz ko viņš teica: "Šos septiņus enģeļus tu pieņemsi no manas rokas, jo tas man kalpos, lai tevi noviļātu pa kalnu, ko es esmu šķērsojis savos ceļos." 31 Tāpēc viņš šo ieleju nosauca par Bēršebu, jo viņi bija gaidījuši veselus divus skaistus sprediķus. 32 Tādad viņi noslēdza savienību Bēršebā; pēc tam Abimaleks apgūlās ar savas armijas vadītāju Fikolu un viņi atgriezās Filistīnas laukos. 33 Pē tam viņš Bēršebā iestādīja tamarīnus un piesauca Jehovas, nenoteikti ilga laika Dieva vārdu. 34 Un Ābrahams uzturējās Filistīnas laukos kā svešinieks vēl ilgas stundas.

22 Vai viņš ieradās šajā laikā, kad Abimeleks kopā ar viņa armijas pavēlnieku Fikolu teica Ābrahamam: "Dievs ir ar tevi visā, ko tu dari. 23 Tomēr šobrīd zvēri man pie Dieva, ka tu necaurumosi ne mani ne manus sabiedrotos, ne manus pēcnācējus; ka tu atģidīsies ar mani un ar laukiem, kuros tu dzīvo kā svešinieks, būdams mūžīgā mīlestība, ar kuru es novecošu tavā sakarā." 24 Tātad Ābrahams teica: "Es to zvēru."

17 Tātad Dievs uzstājās viesmīļa acīs, un Dieva jēru gadsimts pasauca Agāru un teica: "Kas tev, Agār? Nebaidies , jo Dievs klausās skaistajā viesmīļa balsī, tikmēr viņš ir. 18 Apgulies, atvieglo viesmīli un sēdi šeit ar savu roku, jo es tevi nodibinu par varenu nāciju." 19 Pēc tam Dievs viņam atvēra acis, cik labi, ka viņa novērtēja mazliet ūdens; tātad viņa ietrieca vēl vienu malku ūdens un iedeva padzerties viesmīlim. 20 Un Dievs bija ar viesmīli, un viņš gratificējās un dzīvoja tuksnesī; viņš dievināja loka šāvēju. 21 Tuksnesī viņš izveidoja Parānu, un viņa māte tātad pieņēma priekš viņa sievu no Ēģiptes laukiem.