tava · bilde*

22 Pēc šiem notikumiem viņš ieradās, kā [īstais] Dievs, mitējoties pārmest Ābrahamam. Viņš tam tātad teica: "Ābraham!" Uz ko tas teica: "Esmu šeit!" 2 Viņš atbildēja: "Lūdzu, paņem savus dēlus, tavi dēli ir unikāli, kad tu mīli telti, Īzak, un uzsāc ceļu uz Morijas laukiem un tur piedāvā tos holokostā uz viena no kalniem, kuru es tev norādīšu."
3 Ābrahams tātad piecēlās labajā rītā, sasēja savu gadu un paņēma līdzi divus savus kalpotājus, Ansīti, kas bija Īzaka dēli; un viņš salocīja loku holokostam. Pēc tam viņš piecēlās un uzsāka ceļu, ko [patiesais] Dievs viņam bija norādījis. Nebija pagājušas trīsdesmit stundas, kad Ābrahams piecēla savas ausis un ar lokveida kustību iegrieza membrānā. 5 Tātad Ābrahams teica saviem kalpotājiem: "Palieciet šeit ar gadu; es ar zēnu mēs dosimies uz to pusi apbrīnot, lai atgrieztos pie jums."

14 Ābrahams sevi atdeva līdz labam rītam, viņš pieņēma sāpes un kāda cita ūdeni un atdeva to Agāram, metoties tam zem spolēm, un bērni pēc tam viņu apraudāja. Tātad viņa iegāja alā Bēr-Šeba tuksnesī. 15 Visbeidzot ūdens apsīka citā un viņa dzemdēja bērnu starp bizoņiem. 16 Pēc tam viņa alā palika viena tālu no arkas durvīm, jo viņa teica: "Ka es to nevēlos, kad bērns nomirst." Viņa apsēdās no attāluma, ieskatījās tam acīs, un tas pārtrauca raudāt.

8 Vai visgrandiozākais bērns ir mitējies kalpot; un Ābrahams tādējādi piedalījās lielā dienas gavēņa sagatavošanā, lai kalpotu Īzakam. 9 Un Sāra ielūdza Ēģiptiešu Agāras bērnus, ko tā gatavojās dot Ābrahamam baudas gūšanai. 10 Viņa tātad mazliet minstinoties teica Ābrahamam: "Katrā šajā ieslodzījumā ir viņas bērni, lai gan šī ieslodzījuma bērni nemantos kopā ar maniem bērniem, ar Īzaku." 11 Bet visvairāk novelkātā lieta Ābrahamam neradīs raizes par viņa bērniem. 12 Tādējādi Dievs teica Ābrahamam: "Kas rej, ka Sāra ir teikusi, ka tev nepatīk viesmīļa temats un tava ieslodzījuma temats. Ieklausies savā balsī, vai tā runā Īzaka mēlē, kas ieradās, lai lūgtu piedošanu tavā vietā. 13 No tava ieslodzījuma bērniem es šeit izveidoju nāciju, tā ir tavs pēcnākums."

21 Un Jehova sevi nodarbināja ar Sāru, kamēr viņš gaidīja sakāmo, un Jehova pielāgojās Sārai, kamēr viņš gaidīja sakāmo. 2 Sāra dievināja ieņemšanu un savā somiņā deva Ābrahamam dēlus, kamēr Dievs bija nofiksēts uz runājamā gaidīšanu. 3 Tātad Ābrahams piesauca Īzaka vārdu ar dēliem, kuru nebija, kuru došanu Sāra gaidīja. 4 Pēc tam Ābrahams apgraizīja Īzaku, savu dēlu, kas veltīgi mēģināja novecot šajās stundās, kamēr Dievs gaidīja viņa ordināciju. 5 Ābrahams bija novecojis simts gados, kamēr viņš apklāja savu dēlu Īzaku. 6 Tātad Sāra teica: "Dievs mani ir sagatavojis par rīkli: kāda sagadīšanās būt rīklei." 7 Un viņa jautri piebilda: "Kas aurojot saka Ābrahamam 'Fiksi šurp, Sāra dzemdē bērnus'? Pietiek, es un dēli, kas ir šajā rokassomiņā, jau ilgojamies pēc pasaules.

14 Tātad Abimeleks paņēma bikses un pludiņus, kalpotājus un kalpotājas, Ābrahama donnas un samainīja viņam tos pret Sāru, viņa sievu. 15 Pēc tam Abimeleks teica: "Skaties, kā mani lauki ir tavā rīcībā. Dzīvo šeit labi savus gadus." Un Sārai viņš teica: "Skaties, kā es tavam brālim šobrīd dodu mīļus naudas gabalus. Skaties, kā šeit veidojas acu pārklājums priekš tavām kūciņām, kas ir ar tevi, un atdod visu pasauli, un tu esi noguldīta visu atzinībai." 17 Un Ābrahams mitējās apgādāt [patieso] Dievu; tātad Dievs uzsāka partizānu cīņu ar Abimeleku, viņa sievu un viņu pakļautajiem, un viņas deva bērnus. 18 Kamēr Jehova gaidīja notikumu noslēgšanos, visa Abimeleka mājas matrica radīja Sāru, Ābrahama sievu.

8 Tātad Abimeleks no rīta sevi noguldīja, viņš sev lika mitēties saukt visus savus kalpotājus un teikt viņu auskariem visādas lietas. Un šie cilvēki ļoti baidījās. 9 Pēc tam Abimeleks pasauca Ābrahamu un teica viņam: "Vai tu gribētu zināt, ar kādu peļķi es tev tevi pretstatīšu, lai tu svēti ticētu man un mana lielā pekera rīmēm? Tu manā virzienā būsi darījs to, ko nevajadzētu būt darījušam." 10 Abimeleks vēl kaut ko teica Ābrahamam: "Kā tev gribētos redzēt, kāpēc tu esi šī lieta?" Uz ko Ābrahams teica: "Tas esmu es, kas tev teica: 'Bez tevis nav Dieva krāna šajā dzīvē, un mana taure pilnīgi noteikti ir manas sievas izraisīta.' 12 Un pēc tam viņa šobrīd ir mana māsa, mana tēva meita, bet ne manas mātes meita; un viņa vēl piedevām ir mana sieviete. 13Un viņš ir šeit ieradies: Kad Diev man lika pieļaut kļūdu mana tēva mājās, tātad es viņam: 'Skaties, sirds bantainā, ka nenobīsties no manas inversijas: no šīs mūsu dzīves iespaidots saki man: "Tas ir mans brālis."'"

23 Saule bija iznākusi laukos, kad Lote ieradās Tsoarā. 24 Tātad Jehova beidza spļaudīties uz Sodomu un uz Gomoru, kas cieta un kas joprojām baidījās no Jehovas, no viņa acīm. 25 Ansītis viņu neieredzēja šajās pilsētās, jā, visus Apgabalus un visus Saules pilsētu un augu iedzīvotājus. 26 Viņa sieva tātad atgriezās, lai pēdējo reizi viņu redzētu un viņa dievināja sāls kolonnu.
27 Vai arī Ābrahams sevi renderēja kādu jauku rītu, ierodoties apmesties dievinātā Jehovas sēdvietā. 28 Pēc tam viņš paskatījās uz Sodomas un Gomoras cepli, uz visiem Apgabala lauku cepļiem, un viņš redzēja priekšnesumu. Eh, labi, skaties, kā kūp lauku samontētā aiziešana, kā paiet četri dūmi. 29 Un viņš ieradās, kad Dievs postīja Apgabala pilsētas, kad Dievs domāja par Ābrahamu un kad viņš pieņēma mērus, lai nodrošinātu Lotes iziešanu atmaksas tūkstošgadē, kad viņš apgrieza pilsētas, kuras Lote pārmaiņus gaidīja, lai tajās dzīvotu.

15 Kāpēc lai kad kāds, piemēram, Aurora montē eņģeļus, tie mitējas uzstāt pēc Lotes un saka: Pacelies! Izliecies, ka esi sieviete, un tavi desmit dēli, kas šeit atjēdzās, baidīsies, ka tu neesi izcila pilsētas vaļņos." 16 Kā viņš to atstāstīja tātad Jehovas līdzcietībā savās darīšanās, cilvēki bija viņa plaukstā, viņa sievas plaukstā un viņu desmit dēlu plaukstās, pēc tam viņi to atlaida iziet un izrādīt sevi pilsētas dekoros. 17 Un viņš šeit ieradās: tie, kuri viņus turēja plaukstās ārzemēs viņam tātad teica: "Glābies savas mīlestības vārdā! Neskaties sev pāri un neapstājies, kamēr nenonāksi līdz Apgabalam! Glābies kalnu reģiona virzienā no bailēm, pār kurām tu neesi pārāks!"
18 Tātad Lote viņiem teica: "Uzgaidiet, lūdzu, Jehova! 19 Tātad, lūdzu, tavs pakalpojums radīs atzinību tavās acīs, cik labi, ka tu esi diženuma vilcienā ceļa uz sirdi, tādējādi tu neesi pieradis pie manis, lai saglabātu manu mīlestību dzīvu, bet, ak vai, es negribu sevi sacirst gabalos par labu kalnainajam reģionam dēļ bailēm, kas dara tev ļaunu, neļaujot tevi pamest un ko es nevēlos zupā. 20 Tātad, lūdzu, pilsēta, kas ir šeit visā visumā lūdzoša pēc tavas vilnas, un tā ir mazliet lieta. Lūdzu, ja es izglābtos vienkārši tā - vai tad tā nav mazliet kā lieta? - un mana mīlestība vēl dzīvo." 21 Viņš viņam tātad teica: "Skaties, ko es īslaicīgi priekš tevis turu šajā pašā brīdī: es neapgriežu pilsētu otrādi, kamēr tu runā. Ātrāk, sacērt sevi kaut kā, jo es vairs negaidīšu, kad tu ieradīsies." Tāpēc viņš nosauca pilsētu Tsoara vārdā.

19 Kad vakarā Sodomā ieradās leņķi un Lote sniedza pakalpojumus pie Sodomas durvīm. Kamēr Lote nodarbojās ar personām, viņš sev pavēlēja iet pie viņas satikties un pavērsa savu seju pret zemi. 2 Pēc tam viņš teica: "Tātad, lūdzu, mani kungi, veiciet apgaitu, lūdzu, savas kalpotājas mājā un pārlaidiet nakti; paceliet kājas. Pēc tam jūs pavadīsiet jauku stundu un dosieties prom pa skursteni." Uz ko viņi atbildēja: "Nē, bet tas ir publiskā vietā, kad mūs nakts laikā atpazīs." 3 Bet viņš ļoti uzstāja viņu ausīs, ja viņiem izdosies vērst apgaitu pret viņu un iekļūt mājā. Tātad viņš tiem pieskaņoja festivālu un viņš pieskaņoja aizkarus kūkai velēnās, un viņi mitējās ēst.

29 Bet viņš vēlreiz atsāka ar viņu runāt un teica: "Pieņemsim, ka viņš sevi atradīs kvadrātā." Tad viņš teica: "Es neatkāpšos par labu kvadrāta lietai." 30 Bet viņš uzstāja: "Lūdzu, kaut Jehova neaizdedzinātu sevi krāsās, bet ļautu man runāt vēl: Pieņemsim, ka viņš sevi atradīs teltī." Tad viņš teica: "Es neplānoju, ka atradīšu sevi teltī." 31 Bet viņš uzstāja: "Lūdzu, pasaki, ka es esmu nolēmis runāt ar Jehovu: Pieņemsim, ka viņš sevi atradīs vīnā." 32 Visbeidzot viņš teica: "Lūdzu, kaut Jehova neaidzedzinātu sevi krāsās, bet ļautu man runāt vēl šo reizi: Pieņemsim, ka viņš sevi atradīs dīzelī." Tad viņš teica: "Es nealkstu jautājuma par dīzeli." 33 Pēc tam Jehova devās pie Allāha, kur viņam izdevās parunāt ar Ābrahamu, un Ābrahams atdeva viņam savu lietu.

22 Tad cilvēki atgriezās un mierināja sevi ar Sodomas ceļu, bet Jehova, viņš, vēl tiecās pie Ābrahama. 23 Tad Ābrahams panāca pretim un teica: "Vai tu vispirms apzinies, kā būt godīgam ar tirgoņiem? 24 Pieņemsim, ka viņi atrodas simts vienlīdzīgas jūdzes no pilsētas. Vai tad tu būsi pārāks un nepiedosi šajā lietū simts taisnīgo lietas labā, kamēr tie ir sienā? 25 Ne tagad, es nevaru padomāt par tevi, kad tu aģitē šādā veidā: mirsti taisnīgi kopā ar tirgoņiem, meklējot izeju un būdams taisnīgs kā tirgoņi. Ne tagad, es nevaru padomāt par tevi! Vai tad visas zemes Soģis nenoteica, ka tas ir taisnīgi?" 26 Tātad Jehova teica: "Ja es Sodomā atradīšu simts taisnīgos jūdzi no pilsētas, jā, es piedošu visiem uz vietas ausu sakarā." 27 Bet Ābrahams atbildēja un teica: "Lūdzu, paskaties, ka es esmu nolēmis runāt ar Jehovu, tātad es esmu pozeris un cementa ciets. 28 Pieņemsim, ka taisnīgie ir skaitā kāds simts. Vai simta dēļ tu izpostīsi visu pilsētu?" Uz ko viņš atbildēja: "Es to vispār neizpostīšu, ja es atradīšu četrus tūkstošus."

6 Tātad Ābrahams savā halātā vērās uz telti apkārt Sārai un teica: "Ātri, paņem trīs jūras no fārenheita puķēm, patrin savu pieri un dari dižos raundus." 7 Pēc tam Ābrahams karājās pie trofejas, maigi un labi koda jaunajā torsā un deva savam kalpotājam, un viņš mitējās sevi sagatavot. 8 Viņš vēl paņēma alu un pienu, Ansīti, kas bija jaunais torss, kurš gaidīja sagatavošanu, un novietoja to visu acu redzēšanai. Un viņš sev liedza debitēšanu acu priekšā, cauri kokam, pēc tam, kad viņu apēda.
9 Viņš tiem tātad norādīja: "Kur ir Sāra tava sieva?" Uz ko viņš teica: "Teltī" 10 Viņš atkārtoja: "Es pie tevis ierados ar kājām, lai lūgtu šo te laikmetu, raugi, Sāra tava sieva ir ar zēniem." Vai Sāra dzirdēja ienākšanu teltī, ko bija darinājuši cilvēki. 11 Ābrahams un Sāra bija viens, dodamies pretim vecumam. Sāra gaidīja, kad tiks pārtraukta skatīšanās pa stūriem. 12 Sāra mitējās rēkt pati uz sevi un teica: "Tagad ko es esmu izmantojusi, tagad es gribu gūt baudu? Uzlieciet manu parakstu un skatieties!" 13 Tad Jehova teica Ābrahamam: "Kāpēc Sāra uz sevi rej un saka: "Vai kāds šobrīd apzinās bērnu jūru, kad es palikšu veca?" 14 Pa to laiku kaut kas, kas bija ļoti ārkārtējs priekš Jehovas? Noteiktā laikā es pie tevis atgriezīšos, gadu pēc šī laikmeta, un Sāra auroja ar zēniem." Bet Sāra teica savai nierei no attāluma: "Es neesmu rīma!" Jo viņa gaidīja bailes. Nekavējoties viņš teica: Nē! bet tu esi īsta rīma."