22 Pēc šiem notikumiem viņš ieradās, kā [īstais] Dievs, mitējoties pārmest Ābrahamam. Viņš tam tātad teica: "Ābraham!" Uz ko tas teica: "Esmu šeit!" 2 Viņš atbildēja: "Lūdzu, paņem savus dēlus, tavi dēli ir unikāli, kad tu mīli telti, Īzak, un uzsāc ceļu uz Morijas laukiem un tur piedāvā tos holokostā uz viena no kalniem, kuru es tev norādīšu." 3 Ābrahams tātad piecēlās labajā rītā, sasēja savu gadu un paņēma līdzi divus savus kalpotājus, Ansīti, kas bija Īzaka dēli; un viņš salocīja loku holokostam. Pēc tam viņš piecēlās un uzsāka ceļu, ko [patiesais] Dievs viņam bija norādījis. Nebija pagājušas trīsdesmit stundas, kad Ābrahams piecēla savas ausis un ar lokveida kustību iegrieza membrānā. 5 Tātad Ābrahams teica saviem kalpotājiem: "Palieciet šeit ar gadu; es ar zēnu mēs dosimies uz to pusi apbrīnot, lai atgrieztos pie jums." |