8 Tātad Abimeleks no rīta sevi noguldīja, viņš sev lika mitēties saukt visus savus kalpotājus un teikt viņu auskariem visādas lietas. Un šie cilvēki ļoti baidījās. 9 Pēc tam Abimeleks pasauca Ābrahamu un teica viņam: "Vai tu gribētu zināt, ar kādu peļķi es tev tevi pretstatīšu, lai tu svēti ticētu man un mana lielā pekera rīmēm? Tu manā virzienā būsi darījs to, ko nevajadzētu būt darījušam." 10 Abimeleks vēl kaut ko teica Ābrahamam: "Kā tev gribētos redzēt, kāpēc tu esi šī lieta?" Uz ko Ābrahams teica: "Tas esmu es, kas tev teica: 'Bez tevis nav Dieva krāna šajā dzīvē, un mana taure pilnīgi noteikti ir manas sievas izraisīta.' 12 Un pēc tam viņa šobrīd ir mana māsa, mana tēva meita, bet ne manas mātes meita; un viņa vēl piedevām ir mana sieviete. 13Un viņš ir šeit ieradies: Kad Diev man lika pieļaut kļūdu mana tēva mājās, tātad es viņam: 'Skaties, sirds bantainā, ka nenobīsties no manas inversijas: no šīs mūsu dzīves iespaidots saki man: "Tas ir mans brālis."'"