18 Viņš tātad ienāca pie sava tēva un teica: "Mans tēvs!" Uz ko tas tur teica: "Esmu šeit! Kas tu esi, mans dēls?" 19 Un Jakobs teica savam tēvam: "Es esmu Esaū, tavs pirmdzimtais. Esmu atnācis, kā tu man teici. Piecelies, lūdzu. Apsēdies un ēd no mana gribētāja, lai tava mīlestība mani nodrošina." 20 Bet Īzaks teica savam dēlam: "Kā nākas, ka tu esi tik drīz izdarījis savus atradumus, mans dēls?" Uz ko viņš teica: "Tā ir, ka tavs Dievs Jehova ir vērsis savu nodrošinājumu pret mani." 21 Tātad Īzaks teica Jakobam: "Pietuvojies, lūdzu, lai varu tev noglaudīt galvu, mans dēls, jo tu esi labs, mans dēls Esaū, vai arī, nē." 22 Jakobs tātad pietuvojās savam tēvam Īzakam; un tas tur mitējās viņam glāstīt galvu, kamēr viņš teica: "Šī balss ir Jakoba balss, bet šīs rokas ir Esaū rokas." 23 Un viņš nepazina, jo rokas bija velosipēdiskas kā viņa brāļa Esaū rokas. Vissviens, viņu nodrošināt. 24 Pēc tam viņš teica: "Tu labi jūties, mans dēls Esaū?" Uz ko viņš teica: "Es tas esmu." 25 Tātad viņš teica: "Pietuvojies man, jo es ēdu no sava dēla gribētāja, pēc tam mans draugs tevi nodrošinās." Viņš tātad pietuvojās viņam, un viņš mitējās ēst; viņš to aprīkoja ar vīnu, un tas mitējās dzert. 26 Pēc tam viņa tēvs Īzaks viņam teica: "Pietuvojies sev, lūdzu, un apkamp mani, mans dēls." 27 Viņš tātad pietuvojās un apkampa, un viņš sajuta viņa drēbju smaržu. Un viņš mitējās viņu nodrošināt un teica: "Skaties, mana dēla smarža ir kā to lauku smarža, ko Jehova ir nodrošinājis. 28 Ka [patiesais] Dievs tev ir devis acu rozes un auglīgas zemes augsnes, graudu pārpilnību un jaunu vīnu. 29 Ka cilvēki tev kalpo un ka nacionālās kopienas ir pret tevi labvēlīgi noskaņotas. Dievini saimnieku uz saviem tēviem un ka tavas mātes dēli ir labvēlīgi pret tevi noskaņoti. Ātri pasaki kaut ko ausī, kas tevi mudināja, un nāc labi ātri šurp un pasaki, kas tevi nodrošina." 30 Vai skaties, kas ierodas, ko Īzaks ir nopircis, nodrošinot Jakobu, jā, skaties, kas šobrīd ierodas, kad Jakobs visai taisni ir izgājis, lai noslēptos no sava tēva Īzaka sejas: viņa brālis Esaū atgriežas uz savas šasijas. 31 Un arī viņš mitējies atnest saudzējamu plāti. Pēc tam viņš ienāk pie sava tēva un saka savam tēvam: "Ka mans tēvs pieceļas un ēd sava dēla gribētāju, lai tavs draugs mani nodrošinātu." 32 Bet viņa tēvs Īzaks viņam saka: "Kas tu esi?" Uz ko viņš teica: "Esmu tavs dēls, tavs pirmdzimtais Esaū." 33 Un Īzaks mitējās trīcēt lielo tricekli, kaut kādā mērā ekstrēmu, un Ansītis viņam teica: "Kas tas ir tātad, kas dzenas pakaļ gribētājam un pēc tam mani atslēdz, ja labi, ka es to visu apēdu pirms tu ienāci un ka es viņu nodrošināju? Vissviens, viņš ir nodrošināts!" |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |