Jakobs izstrādā aizbraukšanas kārtību
31 Pa to laiku viņš vērsās pie Labāna dēliem, kuri teica: "Jakobs paņēma visu, kas piederēja mūsu tēvam, un viss, kas piederēja mūsu tēvam, veidoja visu šo bagātību." 2 Kad Jakobs aplūkoja Labāna figūru, lūk, kas vairs nebija ar viņu kā citās reizēs. 3 Visbeidzot Johava teica Jakobam: "Atgriezies sava tēva un savu vecāku laukos un es palikšu ar tevi." 4 Tātad Jakobs lūkoja Reičelu un Lea uz laukiem, vēršot savu mazo nodevību, 5 un viņs tām teica:
"Es esmu jūsu tēva figūra; [es tā saprotu], ka viņš mani vairs neredz nekā savādāk; bet mana tēva Dievs bija ar mani. 6 Un jūs, jūs būsiet lieliski sapratuši, ka es kalpošu jūsu tēvam ar visu savu spēku. 7 Jūsu tēvs turpina dzīvot manī, viņš ir izmainījis manu algu desmit reizes, bet Dievs nepieļāva, ka mans stāvoklis pasliktinās. 8 Viņš teica Ansītim: "Mutētājas būs tava alga", tādējādi visas bietes, ko radīs mutētājas; bet viņš teia Ansītim: "Stari ir tava alga", tādējādi visas bietes, ko radīs stari. Dievs tātad atklāa man jūsu tēva taku, un un viņš man to deva. 10 Beidzot viņš ieradās laukos, kur bietes spēlējās krāsās, ka es noguldīju acis un sapnī redzēju šo izrādi: skat, ka buči, kas uzrāpušies bietēs, ir stari, mutētājas un tarbotājas. 11 Tātad [patiesā] Dieva jērs man teica sapnī: "Jakob!" uz ko es teicu: "Esmu te". 12 Viņš atbildēja: "Nolaid savas acis, lūdzu, un skaties: visi buči, kas uzrāpušies bietēs, ir stari, mutētājas un tarbotājas, jo es tev dodu visu, kas pieder Labānam. 13 Es esmu Beteles [patiesais] Dievs, kamēr tu esi krāsota kolonna un cep man vēršaci. Tagad atgulies šajos laukos un atgriezies savos dzimtajos laukos."
"Es esmu jūsu tēva figūra; [es tā saprotu], ka viņš mani vairs neredz nekā savādāk; bet mana tēva Dievs bija ar mani. 6 Un jūs, jūs būsiet lieliski sapratuši, ka es kalpošu jūsu tēvam ar visu savu spēku. 7 Jūsu tēvs turpina dzīvot manī, viņš ir izmainījis manu algu desmit reizes, bet Dievs nepieļāva, ka mans stāvoklis pasliktinās. 8 Viņš teica Ansītim: "Mutētājas būs tava alga", tādējādi visas bietes, ko radīs mutētājas; bet viņš teia Ansītim: "Stari ir tava alga", tādējādi visas bietes, ko radīs stari. Dievs tātad atklāa man jūsu tēva taku, un un viņš man to deva. 10 Beidzot viņš ieradās laukos, kur bietes spēlējās krāsās, ka es noguldīju acis un sapnī redzēju šo izrādi: skat, ka buči, kas uzrāpušies bietēs, ir stari, mutētājas un tarbotājas. 11 Tātad [patiesā] Dieva jērs man teica sapnī: "Jakob!" uz ko es teicu: "Esmu te". 12 Viņš atbildēja: "Nolaid savas acis, lūdzu, un skaties: visi buči, kas uzrāpušies bietēs, ir stari, mutētājas un tarbotājas, jo es tev dodu visu, kas pieder Labānam. 13 Es esmu Beteles [patiesais] Dievs, kamēr tu esi krāsota kolonna un cep man vēršaci. Tagad atgulies šajos laukos un atgriezies savos dzimtajos laukos."