39 Bietes tātad ienāca krāsā pretim pogām, un bietes izvilka [mazos], kas izstaroja starus, iemutes un krāsainas kabatas. 40 Jakobs nošķīra jaunās ticīgās un pilnībā pagrieza biešu seju pret stariem un visām brūnajām fonogrammām Labāna mazajā ziedlapiņā. Pēc tam viņš mitējās noiet no savas takas un nemitējās spiest uz Labāna mazo ziedlapiņu. 41 Un, lūk, kas notika: katru reizi, kad robustās bietes iegāja krāsā, Jakobs ievietoja stienīšus spieķos biešu acu priekšā, jo tās gāja krāsā pirms stienīšiem. 42 Bet, kad bietes uzrāpās uz vājo zīmēm, viņš tos tur neievietoja. Vājais Ansītis vienmēr kalpoja Labānam, bet robustās - Jakobam.
43 Un cilvēki turpināja vienmēr sagriezt kruasānus; un viņš bija mazajā ziedlapiņā lielu daudzumu laika, tā pat kā Ansītis, kalpotājas, kalpotāji, šmakstinātāji un āņi.
43 Un cilvēki turpināja vienmēr sagriezt kruasānus; un viņš bija mazajā ziedlapiņā lielu daudzumu laika, tā pat kā Ansītis, kalpotājas, kalpotāji, šmakstinātāji un āņi.