Trash panda

es vakar nejauši sasvilināju savu toast un pie viena arī mikreni un vēl plastmasu. un, vispār, ja jums ir tāda iespēja, es iesaku tomēr savā dzīvoklī nesvilināt plastmasu. the smell is so difficult to get rid of. also, turned my cotton wool filled brain (from the being ill shit) into a melted plastic brain.

bet man ir fantastiski draugi, kuri māk the proper comforting condescending hugs. fuck yeah, frog. un, par ko runājot, šodien grasos visu salauzt ar JBJ. viņš vispār kļuvis tik besīgi manipulatīvs, ka tas jau velk uz emotional abuse. and I'm not doing that shit again.

toties priecīgākās ziņās, Rūdītis safanojies par relationship anarchist konceptu. jūtos kā cilvēku ar gaismu iepazīstinājusi :D

tikai miegs nāk. un nekā nevaru atcerēties, ko no SpB izrunātā jestruma vajadzēja cibās ierakstīt.

par piektdienu varu pateikt to, ka ir la, ka draugi ir draugi un norāda reizēm uz lietām. bet vispār viss mierīgi. ja neskaita, ka likās, ka JBJ nomiris. (spoiler alert - nav.)

sestdienā bija ieplānots (haha, when will we learn) mierīgais vakars ballītes orgkomitejas sastāvā ar ķīniešu paiku un Preacher. bet pēc divām ep izrādījās, ka jāglābj Rūdītis. neko, izglābām. cik tur tā darba, vane. Rūdītis vispār ir daudz incantāka persona nekā man sākumā bija licies. also, vienmēr ierodas ar alkoholu, kas vienmēr much appreciated. vienīgais, ka VZ kaut kad nācās darīt the alcohol run tomēr. bet labi saballējāmies, indeed. jestri. noņirdzāmies par tik daudz ko. čupa jaunu šī setup inner jokes un tā. kaķītis vispār bija ohujā, ka tik daudz uzmanības dabū. atnāk paprasīt uzmanību un kāds no hjūmaņiem hobana! un iedod uzmanību. satrakojās biš, bet visi izdzīvoja. tikai ap sešiem gan nācās celties, lai atvērtu logu. laikam kaimiņi beidzot savas apkures ieslēguši. un jāatzīmē sev un citiem, cik dīvaini tomēr mēdz būt diognāles.

svētdien pamodos, piecēlos, lai ieraudzītu virtuves virsmu ar 17 tukšām sidra bundžām, vienu pustukšu, tukšu prosecco pudeli un gandrīz tukšu sarkanvīna pudeli. var arī tā, protams, var. diena, kas pamatā sastāvēja no 'not today'. un tad, to make matters worse, ja? ne tikai vjetnamietis bija bodi aiztaisījis pāragri ciet, bet SpB bija beidzies pivcis un Jana man paziņoja, ka vispār nahuj taisīs ciet, jo nav pivča. protams, zelta maliņa ir tā, ka es sapratu visu to tekstu čehiski, ko viņa teica, bez problēmām un katru vārdu. bet mākonis paliek mākonis. ballītes orgkomiteja tomēr nav īsti tik viegli dismisojami un aizdevās uz Brāļiem.

un, kā jau jūs manījāt, tad ne sestdienā, ne svētdienā nebija pieminēta strādāšana. tas nozīmē, ka pirmdien gan nohujārījos līdz totālam bļuram acu priekšā un zombja galvai.
bet vakar noskatījāmies Preacher līdz galam. O_O em. wut? pēc tam sēdēju barčikā un biju O_O (acis).

also, varat apsveikt mani ar to, ka sociālā taisnīguma vārdā arī es esmu saslimusi un mazais nabadziņš. gluži kā te daži jūzerneimi. hate you all.

**nožāvājas**

sarakstā ar lietām, kas nestas uz barčiku ir vēl jaunas pozīcijas:
. konservu attaisāmais tika aiznests atpakaļ otram,
. divas maizes šķēles,
. bundža sidra,
. iesākta superlīme,
. divas trauku mazgāšanas švammītes.

toties pagājušo trešdien bija ieplānots un izveikts norm vakars ar serčiku un SpB. Preacher ceturtā sezona ir lieliska, tāda nahuj šiza, ka ahujeļi :D
ceturtdienas vakara normālumu izjauca toties tas, ka TrakZ attriecās uz SpB man neko neteikusi un tupa lurkoja barčikā, līdz es tur uzrados. man sākās viegla mēroga panika, piezīmēšu. nekur tu, cilvēk, neesi drošs.

citās ziņās, negribas, lai JBJ brauc šurp, jo tas viss kļuvis bezjēdzīgs. man apnika. the itch he was scratching is not itching any more un tagad besī, ka baksta.

vispār atkal sakrājies it kā tik daudz pierakstāma, bet nav īsti skaidrs, kā tieši to visu pierakstīt. tad nu vispirms tā īsi par Bohužel Bar pēc Archive konča.

Bohužel Bar ir netālu no tās gig venue, kur bija Archive gig. aizgājām, pa ceļam it kā apmaldījāmies, bet tad izrādījās, ka nē :D norm. anyway. tur pēc pivča jāiet uz bāru. es uzsāku šos raundus. pasūtīju trīs pivčus, kamēr man tur bārmenis lēja, blakus piesēdās kaut kāds random čuvaks, attaisīja condom kastīti, pacēla galvu, ieraudzīja mani, pastiepa roku, dodot man vienu condom. es samulsu it kā, bet šis teica, ka moš noder un man nebija īsti pretargumenta, ja godīgi. tad čuvaks kaut ko savā nodabā iemalkoja pivci, kaut ko pabakstīja telepurķi. tikmēr man bija salieti pivči un devos ar tiem pie mūsu galdiņa.

runājām par gigu. Prk žēlojās, ka nebija ñam dziesmas (lasīt - Numb). bet mēs ar VZ kaut kā tomēr jutāmies, ka šis bija labāks koncis nekā iepriekšējais. runājām par Deivu (obvs) un Pollardu un Maria. un vispār lieliski dzīvojām giga astrālā vēl brīdi. man nācās laikam pirmoreiz piekrist Prk par to, ka Archive koncī nevar padejot, jo mūzika ir sarežģītāka nekā, piemēram, NOHA, bet smadzeņu procesu threads ir tik, cik ir. norm.

kaut kad vēlāk VZ bija gājis pēc pivčiem un reportēja, ka pie letes ir zaja, kas rakājoties pa kaut kādu bunduli ar zobratiņiem un tos ostot un laizot one by one. visi saskatās, izlemj risināt ejot uzpīpēt. kad Prk gāja pēc pivčiem, vispār reportēja, ka zaja joprojām nodarbojoties ar šito. norm. Bohužela norm.

vispār kopumā labi nosmējāmies. you had to be there, visi, kuri nebija, paši vainīgi.

ap trijiem devāmies atpakaļ uz savu kalnu, kur mūsu īrētās dzīvesvietas. pa ceļam nez kāpēc savajadzējās uz benzīntanku. Prk apgalvo, ka pirmoreiz bijis benzīntankā (nu, šajā konkrētajā), par spīti tam, ka visu laiku tiek izteikti draudi, ja kas beigsies, tad vienmēr ir benzīntanks. tas bija salīdzinoši smieklīgi. āfterpārtijs arī bija jestri. ja neskaita dažus aftermath, kuru risināšanā tiek apsvērta doma par abpusējo skoču kombinācijā ar superlīmi.

dakujem.

Archive gig.

mēs ieradāmies un gigs faktiski sākās within minutes. stāvējām sānā, gandrīz pie pašas skatuves, normāli priekšā, tieši blakus tumbai.
šoreiz bija ieradušies ne tikai instrumentālisti, Dave Pen un Pollard, bet arī Maria. es tā sirsniņoju Maria. Holly gan nebija, bet nu neko. Maria. Maria. bija ieradies arī Mike Bird, kuru mēs visi mīlam un pazīstam no ansambļa BirdPen.
Archive gig. tas ir tāds experience, kurā tu vēlies palikt mūžīgi. vienkārši mūžīgi. līdz ar pirmajām notīm pie You Make Me Feel līdz pat beigām, kur Deivs kliedz mikrofonā un izrauj un izārda vēl pāri palikušās iekšas, lai atvadītos un ietu prom.

tātad viņi tur atnāca un sāka mums ar You Make Me Feel un kaut kā pat gribas gan raudāt, gan smieties, gan dejot, gan kā apburtai skatīties uz visiem tur uz skatuves. VZ man norādīja, ka gar Dariusa uzstādījumu var redzēt Mike Bird, bet VZ man to rādīja ar žestiem. visi zina, kādu žestu lieto, lai identificētu personu vārdā Mike Bird, vane? es toč zināju, sapratu un ieraudzīju. Deivs kaut ko bakstīja pulti. kad Maria aizgāja, Deivs gāja mums visiem uzkliegt Fuck U dziesmu. pie kuras tiešām gribas smaidīt, dejot, kalbasīties, dziedāt līdzi un būt apburtai. tad bija kārta Pollardam, kurš mums uzdāvināja Bullets experience, kas vienmēr ir fantastiski.

bija visādas dziesmas, nu tur Kings Of Speed, Wiped Out, Pulse. un tu dejo, šūpojies un attopies, ka gandrīz nekusties, bet skaties. vienkārši skaties. un gribas kustēties, gribas būt tajā visā. un tu esi. esi. tur. ar viņiem. tur. ar viņiem. tajā skaņā, visaptverošajā skaņā. skaņā, kas brīžiem, pateicoties tumbas blakusesībai, tevi vibrē tīri fiziski. un tev nevis riebjas, bet tu gribi vēl un vēl. pie System vispār sāc zaudēt kaut kādu prātu un pasauli vispār. un tad Maria atnāk un nodzied mums Whore un es smejos, es smejos, tās manas grumpy chicas. un viss iekšā pulsē. Dariuss viss tāds Dariuss, making his faces, dislocating his shoulder.

turpinam ar Baptism, Remains Of Nothing un šūpojamies. un esam. un tad Pollards iedod Erase. Erase laikā es aizgāju tādā astrālā. neaprakstāmā. tādā, ka vienā brīdī pazaudēju ķermeni un gandrīz nokritu. man Erase laikā vēl kaut kur smadzeņu aizmugurē rādīja tās dziesmas viģiku. tas bija. uhti. wow. jā. astrāls. pilnīgs. es gribu atpakaļ.

Finding It So Hard ir Deiva dziesma. visi zina, cik ļ, ļ es mīlu Deivu un grasos viņu precēt, vane? te, piebildīšu, ka visa konča laikā sapratu to, ka ir viegli mīlēt Deivu, kad viņš dzied visu savu dvēseli vai hujārī giču, bet it's a bit of a challenge, kad viņš, sauksim to par, dejo. bet vienalga, this is my future husband and I will be proud of him doing all those things. yes. arī tad, kad viņš Finding It So Hard laikā ir satinis mikrofona vadu sev ap roku tā, ka man liekas, ka tūliņ saraus gabalos, kad viņš tur dīvaini gorās un lokās un visu. yes, darling, I do still love you and am proud of you. bet visi saprotam, tā nav viegla dziesma. nevienā veidā. un tur Deivs kliedz tā un dejo, un sajūk prātā un brīžiem pat šķiet, ka aiziet tādā emocēšanā, ka pats pazaudē jebkādu sajēgu. (mikrofons izdzīvoja, piezīmēšu.) un man gribas raudāt un smieties un apskaut Deivu. tās ir aptuveni 15 minūtes no manas dzīves, no kurām es nekad, nekad, nekad negribu izkļūt. (praktiska piezīme - viņi jau sen končos dzied mazliet savādāku versiju nekā vecā albuma versija. gigu versija ir neizmērāmi labāka.)

Collapse / Collide ir mazliet garlaicīgāk, bet līdz brīdim, kad Deivs sāk hujārīt ģitāru tā, ka es atkal viņu mīlu vairāk par visu pasaulē. nofotkāju tur.

Controlling Crowds jau ir lieliska klasika. un Dangervisit ir ļ la.

encorē toties mums iedeva Deivu, kurš kliedz pasaulē visvisvisvisdepresīvāko dziesmu - Again. Dave Pen, will you marry me? un ir laime un Deivs izdzied no manām iekšām ārā visu nelaimīti, izdzied, ieliek savā balsī un dzied tur ārā. un kliedz. un.. es esmu saplosīta un manis nav, bet tajā pašā laikā, es esmu visīstākā es kāda, jebkad esmu bijusi. also, pie akustiskās ģitāras daļas, pamanīju, ka Mike Bird ir tas, kurš spēlē to. te arī mūsu BirdPen moment. thanks, guys.

ieliku instagrammu tajā vakarā ar Archive. viss norm. nākamajā dienā ieliku ar Dave Pen, kā viņš hujārī tur giču tajā Collapse / Collide, minstinājos apmēram 5 minūtes, pirms saņēmos viņu tur ietagot. Deivs ielaikoja! un ne tikai! ielika manu instagrammiņu savā instastory. lepni teicu Latvian Trio čatā, ka me and Dave, we're destined to be together.

don't forget to tip your waitress.

weekends bija.. busy.

piektdien visi pēc barčika aizgāja kaut kādos savos āfterpārtijos. sestdien pamodos pēc četru stundu miega, according to FB, sapratu, ka esmu alkohola kapsēta. iepingoju VZ un viņš teica, ka vispār same. man, protamska, bija jāstrādā. atradu pusizdzertu sidru, malkojot to, sabakstīju visādus darbus. tad jau iztaisījāmies un aizgājām zelta rudenī. neuzvilku zeķbikses, visa tāda sandalēs, jo nu pohuj, I'm still so drunk, it doesn't matter, vasara, bļaģ. zelta rudens jestri, bet obviously attapāmies āra barčikā, kur bija tik labi. nu, ja neskaita, ka man vēl bija jāpastrādā. bet nu, kaut kā vakarpusē gan palika pavēsi un aizgājām pie EtF uz Orindžu. kur lielākā problēma bija par to, kāpēc Orindža logo ir ar citronu? un kopīgajā āfterpārtijā, sastāvā kaķ, VZ, Prk, bija ļoti dīvainas sarunas. bet nu, alkohola kapsētas ir alkohola kapsētas.

svētdienā, jūs neticēsiet, man atkal bija jāpastrādā. bet nu, aizvedām Prk krūmos un mežā un uz picēriju, kura bija ciet, tāpēc gājām uz picēriju, kurā, surprise, surprise, wait for it, man atkal bija jāpastrādā. bet nu, visi izdzīvoja. SpB bija omulīgi un jauki. kaut ko kvalitatīvi noņirdzāmies, bet, kurš to visu pierakstījis? vienu gan es pateikšu, ja jūs sauc Aigars, iesaku pārāk netuvoties vilcienu sliedēm, there's a conspiracy, apparently, by local serial killers, kurus var sasvaipot speciālā serial killers appā.
un tad uzzīmējās Rūdītis ar kaut kādiem posh vīniem, saspertiem no megakorporācijas. ar VZ savācām no takša un iestūmām dzīvoklī. was a busy day. (es ceru, ka šodien ir trešdiena, ja godīgi, jo, ja šodien ir ceturtdiena, tad ir pizģec. jo it was so busy, ka nav vēl viss aftermath novākts.) nav īsti skaidrs, ko par to pateikt, bet nu, jauns zvēriņš jau nav slikti. (**iet ielikt dvieļus mazgāties, kamēr atceras**)

pirmdienā te lokāli bija brīvdiena, bet... miniet, vai tā uz mani attiecās? hehe, atkārtošos, man bija jāstrādā. VZ vispār arī, tas mierināja mazliet. Rūdīti aizsūtījām pļurkāt un centāmies katrs darbos. bet kaut kad pēcpusdienā kļuva skaidrs, ka te visi.. šitādi. savācos, savācu sidrus un gāju pie VZ žūžot darbadienā ar sidriem pirms Archive gig.

Me and Dave Pen, we're destined to be together.

y'know what was amusing me yesterday?

bija tāds tvīts kādreiz, kaut kur redzēju, ka aptuveni tā:
if there's a party in a bar and people decide to go somewhere else, I will join them only if explicitly invited by name and only now I realised that is how vampires work.

un secināju, ka man arī ir kaut kāda vampīra domāšana uz daudzām situācijām dzīvē.

---

dīvainā kārtā šodien secināju, ka esmu kļuvusi ļoti izolēta, kas ir vēl dīvaināk, ņemot vērā, cik daudz sanāk ballēties apkārt.
bet tā ir, es esmu ļoti, ļoti izolējusies.

---

bet par weekendu grūti saprast, ko vispār uzrakstīt. es rīt padomāšu. un par Archive gigu jāuzraksta. un Bohuželu.
un sestdien es biju izgājusi ārā bez zeķbiksēm un uzvilkusi sandales. šodien uzvilku visbiezākās zeķbikses.
tā dzīvojam.

dakujem.

šodienas darba čata sakarā un man jau pusotru nedēļu ilgušās darba problēmas sakarā, uz balkona pīpējot noņirdzos pie sevis:

ja jūs neklausīsieties manī jau no sākuma, tad vēlāk būs jādzird mans smug "I told you so".

also, man to "I told you so" vajag kaut kā ierakstīt gan telepurķī kā gan audio, gan written response, ko var triggerēt ar vienkāršu kustību, to save me time and effort saying / writing that every fucking time.
efektīvāk, protams, būtu, ja manī klausītos from the beginning, bet tas laikam no dzīves ir par daudz prasīts indeed.

a very educational day today.

man jau ceturto dienu mājās dzīvo viena muša. gribētos, lai beidzas šitas, bet nu, apparently pat kaķītim netraucē, ko es te drāmu taisu, vane? kāpēc es šito stāstu?
es esmu atradusi, ka mušu uz ekrāna _var_ trollēt ar kursoru. ne gluži efektīvi aizdzīt, bet uztrollēt točna var.

un in the learn something new every day, šodienas otrais lesson ar Gā ir summarizēts šajā citātā:
kaķ: es tagad jūtos kā lūzere, ka man ne tikai nav precious dirt trousers, bet es pat nezināju, ka tādas vajag!

also, I'm giving something back too.
pārliecināju TrakZ, ja viņa jau uzvedas un domā kā feministe, pienācis laiks sevi par tādu arī saukt. zaja gan satrakojās un tagad taisīs no tā mākslu, bet laikam tas ir labāk nekā trollēt mani ar huiņu.

pie iepriekšējā posta varu papildināt ar vakardienas sarunu no SpB.

kaķ: es nemaz nezināju, ka šai problēmai vispār ir risinājums!
VZ: who knew, right?
kaķ: es vispār gribētu tagad risinājumu tam, lai vispār neiesmērētu tos krēmus acīs.
[dīvaina saruna par sejas krēma zieķēšanu, turot vienu aci ciet]
VZ: nu bet tak nesmērēs roku krēmu sejas krēma acī! tas.. tas kā zeķes sandalēs!

pēdējā laikā, kad man tinderī pajautā, ko es meklēju tinderī, nopūšos un saku, ka nemeklēju neko, nodarbojos ar antropoloģiski izklaidējošu pass-time. jūs būsiet pārsteigti, cik daudzi personāži to izlasa kā "looking for sex". un, so far, pilnīgi visos šajos gadījumos, sarunai turpinoties, man zudusi jebkāda vēlme to cilvēku satikt pat ar visām pasaules drēbēm mugurā, kur nu vēl tās mēģināt novilkt, lai darītu izklaidējošas lietas ar ķermeņiem. cilvēkiem tik efektīvi izdodas radīt manī to "eww, no" sajūtu by being unreasonably pushy, cringe-needy and wtf demanding jau kaut kādās pirmajās sarakstēs. piemēram, tā meksikāņu zaja, kas pie vācu robežas dzīvo, tiešā tekstā pieprasīja, lai es viņai pierādu, ka es esmu "mega sexy". es O_O.

vēl vakar SpB bija jāapspriež kulinārija.

kaķ: I didn't plan to burn my toast, bet tas notika, kamēr es Rūdītim mācīju dzīvot. izrādās, it took longer then I expected.
VZ: jā, tur bija tik laika tam, tik laika mācīt Rūdītim adulting, tad ņemt ārā
kaķ: **sighs** nujā, bet pats saproti par Rūdīti...

vakar nejauši sanāca izveikt eksperimentu.

empīriskā pieredzē uzzināju, ka nav ahujennas atšķirības starp to, vai acī iesmērē roku vai sejas krēmu.
sanāca labajā acī iesmērēt roku krēmu un kreisajā - sejas. tā kā, varēja norm salīdzināt.
vienīgais, ka uz SpB bija jāiet tādā biš blurā. pabičojos par to VZ, noņirdzāmies vispār diez gan.

šodiena
kaķ: ā o. ieberzēju roku krēmu atkal acī. atkal tajā pašā. tā laikam ir standarta roku krēma acs, es tā skatos. nu. skatos, bet neredzu :D
VZ: Bļaģ, kā es te apņirdzos, uhti :D Nevari iedomāties :D Jā, nu... bet nu ticu, ka _tu_ tur neko smieklīgu neredzi :D

btw, totāli nesaistīti. kāds nezin, kā visefektīvāk, nesabojājot aci nekādā veidā, no tās izdabūt ārā roku / sejas krēmu? asking for a friend.

vakar tinderī atradu meksikāņu zaju, kas dzīvo tuvāk nekā Mexico City. parunājām mazliet. apparently mana jaunā orientācija ir "women wearing suits". ok, lai jau, var būt slikākas orientācijas.
pastāstīju JBJ, šis tur viss satrakojās un sāka spaidīt gifkas :D

bet vispār, dzīve ir darbs, darbs, darbs, darba mūžs un verdzība. Priekšnieks jau kā a given pieņem, ka es strādāšu after hours. laikam iešu uz ballīti šovakar, lai vienkārši parādītu attieksmi. mind you, laptopu laikam nāksies ņemt līdzi.

un šorīt.. pamodos pie ļ confusing mesidžiem darba čatā, piecēlos, aizgāju līdz laptopam paprasīt Northern Irish zajai, wtf tas viss nozīmē. zaja man tupa piezvanīja. nezinu kā jums, bet, ja mans rīts sākas runājot ar Northern Irish zaju, sāk palikt bail par pārējo dienu. bet tad man atveda paciņu un es sajutos mazliet atvieglota, ka rīts nesākās ar to tomēr.

vēl jāpieraksta par svētdienu, kad gāju pie VZ, lai ietu iet, nonācu pie secinājuma:
tu zini, ka vasara beigusies, kad sandalē ielien nevis akmentiņš, bet nokritusi lapa.

jā, es nezinu, kas te ir noticis, bet temperatūrā virs +10 bieži izvēlos nevilkt zeķbikses un kedas, kājas nemaz tik ļoti nesalst, kā izrādās. jaku gan velku, mugura tak salst.

man ir kaut kāds jocīgs thing, ka es gribētu būt gara. es vienmēr esmu gribējusi būt gara. un katru reizi, kad man jālec pāri upei vai jādara kaut kas, kur noderētu garākas kājas, mēdzu skaļi piezīmēt, ka "see, that's why I want to be taller!". un VZ vienmēr bičojas pretī, ka toties viņam tur augšā garam visu laiku uzbrūk koki un vēl nezin kas. un katru reizi, kad es dabūju ar zaru pa seju, noburkšķu, ka arī te lejā ir bīstami. pie tam, zirnekļtīkli pāri takai vienmēr ir _manu_ acu augstumā.

kaut ko sestdien stāvējām, pīpējām pie Orindža. neatceros, par ko bija saruna, bet..

VZ: būt garam ir ciešanas!
kaķ: jā, mums te lejā ir fucking rainbows and fucking unicorns and rainbows fucking unicorns and unicorns fucking rainbows, and rainbows fucking rainbows, and unicorns fucking unicorns, it's a fucking orgy.
VZ: O_O tev tur papjorla.
kaķ: jā, man nācās sevi apzināti apstādināt, pirms es tiku līdz trios.
VZ: ... un četr..
kaķ: jā, tā mums te lejā.
VZ: ā, nu la jums, te augšā nekā tāda nav.
kaķ: nu man jau šitas apnika, es gribu tur augšā.
VZ: jā, reizēm gribas vienkārši iedzert.
kaķ: nu, citādi iet iedzert, a tur horny unicorn, vai sliktāk...
abi vienlaicīgi: horny rainbow.
(tehniskā smieklu pauze)
kaķ: I'm sorry.
...
kaķ: still want to be taller.

pirms gada šajā datumā mēs ar VZ vilkām divus čemodānus cauri Prāgas centram, bičodamies par to, cik tas viss skaļi. nespēju atcerēties, vai gājām pa taisno uz SpB, vai nolikt tos čemodānus vispirms.
bet tas viss bija jocīgi. atceros, ka jutos pārsteigta, cik salīdzinoši vienkārši es jutos tās beidzot jau oficiālās pārvākšanās dienas sakarā.
gads. prikiņ?

pa šo gadu ir noticis un izdarīts, izdzīvots un piedzīvots viss. vienkārši viss.

un, lai tur vai kas, bet fuck me, I am indescribably grateful that this decision happened (by accident just after I broke up with my CZ girlfriend) and we all did that, all the people who helped me and everything, we all moved me here (and Fluffball, too) and I almost want to hug everyone and send them hearts, even though brains would be more appropriate.

un kaut kādā ziņā, jūtos satraukusies par to, ka tagad laikam sāksies jau nākamais gads te. cik daudz visa vēl var notikt?
bet šodien, ļauži, šodien ir vienkārši wow un thanks, frog.

Mother Nature ir dīvaina tāda padarīšana. mēs te salām un salām. un tad šoweekend beidzot iedeva siltu laiku atkal. visi tādā ohujā, ka pat iet ārā. vakar tā arī neuzvilku zeķbikses vispār. bija it kā līdzi somā, bet nesavajadzējās. vakardienas labākos citātus laikam likšu citā postā. beet.

kaut kā savācāmies un aizgājām uz kaut kādu sidra festu upmalā. bija tik forši iet iet atkal, kaut arī pa pilsētu. bet nu zilas debesis, prožektors, silti, karsti pat. saules baterija spēcīgi tika palādēta, jā. jutos līksma un jestri.

upmalā, protams, izrādījās, ka tas ir vairāk kaut kāda havčika fests un sidra teltis tikai trīs. **nopūšas** nu neko. iemalkojām kaut kādus dzērienus, kurus līdz galam negribas saukt par sidru, bet a ko citu ta? kaut ko noņirdzāmies par bezdarbniekiem gulbjiem, pīlēm, kuras izmisīgi grib iekļauties gulbju barā, un vēl visu ko iespējamo, kas nu sagadījās prātiņos randomā. īsi pirms sešiem tomēr palika vēsīgi. un sāka arī viss apnikt mazliet. mums tiek izkoļīts, ka pie teātra esot barčiks, kurā dod Aspalls. neko, ejam tur. ar līkumu un tā, bet vienalga, kamēr iet, tikmēr jau nesalst. aizgājām uz turieni, paskatījāmies un sapratām, ka huiņa ne barčiks. tā kā man sāpēja abi ceļi un vajadzēja uz tualeti, tiek izlemts, ka jāiet uz Orindžu, jo tas vistuvākais safe bet. izlavierējam cauri vecpilsētai. es apm secināju, ka mani skilli ik darbadienas rītu / vakaru tikt uz / no ofisu, kas atrodas Covent Garden tuvumā, cauri tūristu pūļiem, ir lieliski joprojām saglabājušies in muscle memory.

tiek secināts, kopš EtF sākusi tur strādāt, ir ļ dīvaini būt Orindžā, kad tur _nav_ EtF. un vēl noņirdzāmies, ka apteksne ar mums runāja angliski, mums bija bezmaz jāpiedomā, ka jāatbild arī angliski. un tur jau nekad nevar zināt, vai apteksne pati vispār runā valsts valodā. neko, iemalkojām pivci, parunājām par Pilzenes / Bernarda als fenšujiem. secinājām, ka fenšuji vispār ir ļ, ļ sarežģīta lieta un ne visi var atļauties kaķīšus noalgot, kuri tur visu sakārtotu pareizajā fenšujā.

bet piemetas kaut kāda dīvaina sajūta un tomēr gribas uz SpB. SpB tomēr ļ la.
vienīgais, ka mani izrāva no turienes runāt ekrānā ar JBJ.

in the light, ka JBJ tiešām grasās doties šurp novembrī, tomēr nevaru noturēties necitējot kaut ko, kas notika kadte the other day:
"Why do you get the good freaks? At the moment my only entertainment is a psychopath who (red.piez. - said he) wants to destroy me emotionally. don't get me wrong, it is great fun, obviously, but I want the (red.piez,. - good) freaks too!"

runājām ar JBJ par to jocīgo pussapīšanās lietu. man nav ne cik skaidrāks, kas tieši ir tas, ko mēs daram, bet, ja es pareizi saprotu, tad šitā nesaprotamā huiņa ilgs līdz viņš te ieradīsies, tad domās tālāk.
man kā relationship anarchist it kā nav grūti eksistēt šādā setup. mums ir kaut kādi izrunāti boundaries un kaut kādi dīvaini implied boundaries. ir it kā tāda konkrēti konkrēta apziņa visiem, arī pausta verbāli, ka te nekādas nākotnes un happily ever after nav un nekad nebūs. bet reizēm kādam pasprūk kaut kādas bīstamas what-ifs idejas, bet tās parasti otrs vienmēr nokušina. metodes tādas, ka JBJ vienmēr piemin to beznākotni, bet, ja viņam pasprūk, tad mans go to nokušinājiens ir, ka we'll deal with that if and when it comes.

tad nu vakar kaut kādā brīdī, ekrānos, gulējām katrs uz savas sōfas, tērgājām, skatījos tajā sejā un domāju par to, ka vispār jau lielākā daļa visu to emociju un sajūtu ir iekšiņā nokillojušās. ir palicis kaut kas ļoti, ļoti dīvains, ko gribas izdzīvot un novest līdz neizbēgamajām, bet tomēr naturālajām, tā beigām.

un tad es uzrakstīju TrakZ. I shoudln't've done that.