we are not insane, we are brave, sounds much nicer!

paliku, ka paklausīgi beidzot iegājām mežā. tur, protams, atkal jākāpj kalnā. vispār, atzīmēšu, ka mēs parsvarā kāpām kalnā. to var atkārtot kā katru otro teikumu, izņemot tos brīžus, kad kāpām lejā, lai varētu atkal kāpt augšā. un viens vai divi horizontāli brīži bija. un te bija viens no tiem. uzkāpām kalnā un kādu brīdi norm gājām pa horizontālu virsmu. tas bija... patīkami, teikšu godīgi. šajā brīdī ieminējos, ka vispār man radusies dīvaina ideja uzrakstīt cibpostu ar praktiskiem padomiņiem par to, kā iet iet pa lietu. VZ teica, ka kādi nahuj padomiņi - ja jūs esat jebanuti, tad ejiet, ja neesat, tad neejiet? sataisīju savu grimasi un teicu, ka vispār ir visādi tips and tricks, kas pirmoreiz nebija ienākuši prātā. nu tur, ka ūdens necaurlaidīgas somas / apģērbi, protams, ir kļova, bet atmetiet domu, ka viss anyway beigās nebūs slapjš neatkarīgi no. spriedām, ka vispār drēbēm svarīgākais ir viņu vieglums (svars) un ātra izžūšana. VZ prātīgi ieminas, ka plastmasas tam tur, nu, whatever, lietushujeta toties būtu bezjēdzīgākā huiņa ever mežā.

vēl padomiņš, ja esat kaut nedaudz pressed for time, nav apkaunojoši ik pa brīdim nočekot kartēs, vai jūs joprojām esat uz pareizā route. to sakot, nočekojam mapy un tur milzu ohujs, tuvākajā nākotnē kartes mums iesaka iet pa taisno nevis mest līkumu. O_O tas ir kā? visur, visur jāiet visi pasaules līkumi, bet ne te? nuok, neiesim ar! iesim pa taisno. protams, ka līdz tam vēl jānokļūst. protams, ka jābrien pa mega dubļiem, protams, ka pretī pa taku nāk kaut kādi nesaprotami un kaitinoši hūmaņi. pāri tam tiltiņam, kas ir pāri daļai dubļu, es pieļauju, ka tur kādreiz bija strauts, bet tajā brīdī tur bija tikai dziļāki dubļi. neko, ies tur pa taisno, jo tad tikai mazliet jākāpj, nevis jāuzkāpj stāvumā, lai nokāptu lejā, bet mazliet augstāk nekā bijām pirms.

nav vērts ģērbties silti, jo iešanas procesā nesalst, kad sāk līt - tās drēbes tikai traucē un saldē vēl vairāk. protams, paņemiet līdzi vieglu, bet siltu jaku, ko uzvilkt, kad nonākuši galamērķī. lietus situācijā, es, personīgi, vispār iesaku arī paņemt pilnu drēbju kārtu, arī ja brauksiet tajā pašā dienā atpakaļ mājās. barčikā vai kādā stacijas tualetē nomazgāt lielākos dubļus no kājām un uzvilkt sausas drēbes - thank me later. also, lai ietu iet pa lietu mežā, jums vēl pirms gājiena ir jābūt pilnīgi pohuj, kādā paskatā jūs ievelsieties mazpilsētas smalkākajā ēstuvē otrā galā. ja tā nav - neejiet, tas nav priekš jums. un dvielis arī būtu bezjēdzīgākais priekšmets, kuru stiept visur līdzi.

bet vispār tur mežā nebija tik slikti. kaut ko it kā jākāpj, kaut ko it kā nē. man liekas, ka kaut kur tajā visā meža gājienā sāka diez gan kvalitatīvi līt gan. bet tas neturējās pārāk ilgi. bet nu, tas lietus togglējās starp on/off visu dienu. te ir nākamais padomiņš - ja laikaziņās pieļauj, kaut nedaudz, ka kaut kad līs, tiešām līs, visticamāk vairāk nekā jums gribēsies. mežā vispār ir tīri patīkami overall. ejam normāli pa kalnu, visādi skati, vēl nezin kas. bet iešanas iet process is the thing for ballītes orgkomiteja. also, kaut kad tur galā jānokļūst. kvalitatīvi paņirdzām un viss bija norm. bet tad jau jāiet no meža atkal ārā, lai izietu cauri miestam Jíloviště. tur vispirms ir jānokāpj lejā, lai varētu atkal kvalitatīvi kāpt augšā.

īsi pirms kāpiena augšā, Jíloviště ejam vēl pa ielu un uz staba ir uzzīmēta zaļās trases bultiņa (bērni, klausiet bultiņām!), kas rāda tieši uz autobusa pieturu. tāda sajūta, ka viņi tur mēģina pateikt, ka padodieties jau beidzot un brauciet ar jobanu busu, ahujeļi? bet nu, tā nedara. iet aiz pieturas kāpt kārtējo kāpienu un doties atpakaļ mežā.