Trash panda

man trūkst reālu vārdu, lai aprakstītu to insanity bravery (brave is the new insane), kas tika izdarīts sestdien. un pat nevis noietos km, bet uzkāptos kalnos. nu un nokāptos, lai uzkāptu nākamajā kvalitatīvi painfully.

bet nu I'll try, jo šito mums vajag on record. tātad tā nemierīgā doma, ka jāaiziet uz Mníšek pod Brdy no kalna, kurā dzīvo ballītes orgkomiteja. atrast trasi, kas būtu vismazāk kalnaina, bet zem 40 km, tas nebija viegli. VZ vēl bija no rīta jāstrādā. tad nu izgājām iet drusku vēlāk nekā bija domāts. paklausīgi nokāpām pa Chuchle kalnu un aizgājām tur pa kaut kādu jocīgu tiltu pāri upei. pa to tiltu nebija iets vēl, kaut kas dīvains. dzelzsceļa tilts, bet ar kaut kādu dīvainu gājēju celiņu. pretī nāca čuvaks, kas nesa kasti, kuru nolika pie katra notikuma - vai brauc garām vlak, vai iet garām citi hūmaņi. nē nu, neko nepārmetu, ko tur. mazliet līst. ejam tagad tālāk Berlīnes stilā taisni cauri pilsētai uz Modřany, kur beidzot dod iet gar upi. gar upi uz Zbraslav.

mapy.cz ir kaut kāds jauns algoritms tajā trasu piedāvājumā. visu laiku cenšas uzdzīt visaugstākajos kalnos un iziet visu un visur ar līkumiem pēc iespējas. arī, ja līkumi ir tikai līkuma pēc. es gribu atpakaļ veco. šitas ir kaut kāds dīvains ahtungs. anyway, ejot uz Zbraslavu tur atkal kaut kādu dīvainu līkumu mums mēģina uzstiept, iet nost no veloceļa, iet krūmos. nolēmām, ka nuinah, nē. also, slapjš. īsti vairs nelīst, bet visi krūmi ir slapji. veh. aiziet līdz Zbraslavai ir vienkārši. pārejam tur pāri tiltam un saprotam, ka mūs mēģina uzdzīt Tajā Sarkanajā Trasē. mēs tur esam bijuši, tur ir šausmīgi stāvs un painful kāpiens pa krūmiem un diez gan bezjēzdīgs, jo tāpat sanāk atkal pa ielu. nolemjam, ka huiņa tas viss, ejam pa pilsētu un piedžoinos trasei pa citu ceļu, ar mazāku līkumu. kalnā, protams, anyway jākāpj, bet vismaz lēzenākā.

lēzenākā. bet toties pasaules garākajā. vismaz tajā brīdī tā likās. tur kaut kādā brīdī pat nevar vispār vairs parunāt, jo elpot vien jau ir grūti. un nebeidzamības sajūta iemetas jau tur. bet kaut kad tiekam ārā no pilsētas un kalns kļūst vēl lēzenāks. ir jāmet atkal kaut kāds līkums līkuma pēc, bet mēs atkal nolēmām, ka ietvissnahuj, nē. nav tā, ka baigi līst, bet ik pa brīdim kaut ko saslapina visapkārt un koki un krūmi ir diez gan paslapji. apspriežam to, ka sunči laikam izklausās tik nīgri, kad aprej garāmgājējus, jo tas pienākums apriet atrāvis no citām svarīgajām sunča darīšanās.

bet nu, kaut kad tai mežā ir jābreivo iet. un paklausīgi ejam arī.

te es pagaidām iepauzēšu, padarīšu darbus un tad turpinājumā sekos mežs, kalni un tas, ko nevajag darīt, kad iet iet.

we are not insane, we are brave, sounds much nicer!

paliku, ka paklausīgi beidzot iegājām mežā. tur, protams, atkal jākāpj kalnā. vispār, atzīmēšu, ka mēs parsvarā kāpām kalnā. to var atkārtot kā katru otro teikumu, izņemot tos brīžus, kad kāpām lejā, lai varētu atkal kāpt augšā. un viens vai divi horizontāli brīži bija. un te bija viens no tiem. uzkāpām kalnā un kādu brīdi norm gājām pa horizontālu virsmu. tas bija... patīkami, teikšu godīgi. šajā brīdī ieminējos, ka vispār man radusies dīvaina ideja uzrakstīt cibpostu ar praktiskiem padomiņiem par to, kā iet iet pa lietu. VZ teica, ka kādi nahuj padomiņi - ja jūs esat jebanuti, tad ejiet, ja neesat, tad neejiet? sataisīju savu grimasi un teicu, ka vispār ir visādi tips and tricks, kas pirmoreiz nebija ienākuši prātā. nu tur, ka ūdens necaurlaidīgas somas / apģērbi, protams, ir kļova, bet atmetiet domu, ka viss anyway beigās nebūs slapjš neatkarīgi no. spriedām, ka vispār drēbēm svarīgākais ir viņu vieglums (svars) un ātra izžūšana. VZ prātīgi ieminas, ka plastmasas tam tur, nu, whatever, lietushujeta toties būtu bezjēdzīgākā huiņa ever mežā.

vēl padomiņš, ja esat kaut nedaudz pressed for time, nav apkaunojoši ik pa brīdim nočekot kartēs, vai jūs joprojām esat uz pareizā route. to sakot, nočekojam mapy un tur milzu ohujs, tuvākajā nākotnē kartes mums iesaka iet pa taisno nevis mest līkumu. O_O tas ir kā? visur, visur jāiet visi pasaules līkumi, bet ne te? nuok, neiesim ar! iesim pa taisno. protams, ka līdz tam vēl jānokļūst. protams, ka jābrien pa mega dubļiem, protams, ka pretī pa taku nāk kaut kādi nesaprotami un kaitinoši hūmaņi. pāri tam tiltiņam, kas ir pāri daļai dubļu, es pieļauju, ka tur kādreiz bija strauts, bet tajā brīdī tur bija tikai dziļāki dubļi. neko, ies tur pa taisno, jo tad tikai mazliet jākāpj, nevis jāuzkāpj stāvumā, lai nokāptu lejā, bet mazliet augstāk nekā bijām pirms.

nav vērts ģērbties silti, jo iešanas procesā nesalst, kad sāk līt - tās drēbes tikai traucē un saldē vēl vairāk. protams, paņemiet līdzi vieglu, bet siltu jaku, ko uzvilkt, kad nonākuši galamērķī. lietus situācijā, es, personīgi, vispār iesaku arī paņemt pilnu drēbju kārtu, arī ja brauksiet tajā pašā dienā atpakaļ mājās. barčikā vai kādā stacijas tualetē nomazgāt lielākos dubļus no kājām un uzvilkt sausas drēbes - thank me later. also, lai ietu iet pa lietu mežā, jums vēl pirms gājiena ir jābūt pilnīgi pohuj, kādā paskatā jūs ievelsieties mazpilsētas smalkākajā ēstuvē otrā galā. ja tā nav - neejiet, tas nav priekš jums. un dvielis arī būtu bezjēdzīgākais priekšmets, kuru stiept visur līdzi.

bet vispār tur mežā nebija tik slikti. kaut ko it kā jākāpj, kaut ko it kā nē. man liekas, ka kaut kur tajā visā meža gājienā sāka diez gan kvalitatīvi līt gan. bet tas neturējās pārāk ilgi. bet nu, tas lietus togglējās starp on/off visu dienu. te ir nākamais padomiņš - ja laikaziņās pieļauj, kaut nedaudz, ka kaut kad līs, tiešām līs, visticamāk vairāk nekā jums gribēsies. mežā vispār ir tīri patīkami overall. ejam normāli pa kalnu, visādi skati, vēl nezin kas. bet iešanas iet process is the thing for ballītes orgkomiteja. also, kaut kad tur galā jānokļūst. kvalitatīvi paņirdzām un viss bija norm. bet tad jau jāiet no meža atkal ārā, lai izietu cauri miestam Jíloviště. tur vispirms ir jānokāpj lejā, lai varētu atkal kvalitatīvi kāpt augšā.

īsi pirms kāpiena augšā, Jíloviště ejam vēl pa ielu un uz staba ir uzzīmēta zaļās trases bultiņa (bērni, klausiet bultiņām!), kas rāda tieši uz autobusa pieturu. tāda sajūta, ka viņi tur mēģina pateikt, ka padodieties jau beidzot un brauciet ar jobanu busu, ahujeļi? bet nu, tā nedara. iet aiz pieturas kāpt kārtējo kāpienu un doties atpakaļ mežā.