protams, ka šodien runāt par "silto laiku" un tā ietekmi uz manu eating disorder, ir tā mazliet dīvaini, ņemot vērā, kas tur ārā par huiņu darās. bet nu.

man liekas, ka +/- visi ir kursā, vismaz visi, kuri ir ēduši ar mani kopā pēdējo gadu laikā, ka man ir dīvains eating disorder. spēju uzņemt iekšķīgi tikai tādus ēdienus, kādus mans organisms tajā konkrētajā brīdī ir ar mieru uzņemt. kas rada lieliskas situācijas, kurās mierīgi varētu nomirt badā pie pilna ledusskapja. ar varu apēst kaut ko - nop, nevar. fiziski nevar. par laimi, vairumā gadījumu (ne visos though), organisms man vēlīgi ļauj izvēlēties starp dažādām lietām. tad nu, principā, es gandrīz jebkurā sabiedriskās ēdināšanas iestādē varu kaut ko atrast, nu kaut ko. bet, piemēram, plānot ēdienreizes un pirkumus no bodes uz māju nedēļai uz priekšu - pointless. tie ēdieni, kurus organisms ir ar mieru paciest, tie mainās day to day in an unpredictable manner.

lūk. bet siltā laikā organisms, piemēram, nevēlas gandrīz neko, izņemot salātlapas un augļus. ā, nu moš sieru. bet, problēma ir tāda, ka dzīvot no salātlapām un augļiem nav īsti risinājums, jo izpaliek zināmi nutrients, kurus organisms arī vispār pieprasa un bez tiem pats sāk justies ne-ok. bet piedabūt organismu uzņemt šīs vielas ar pārtiku, nozīmētu ēst kaut ko, ko organisms negrib. bet organisms uzreiz tāds, ka nu, dude, this is not how it works, un hobana!, ieslēdz gag reflex uz visu, kas nonāk mutē, bet nav organisma pre-approved menu for the day.

un, ja kādreiz beigies šis nebeidzamais lietus, vispār būs jāizdomā kaut kādi risinājumi, kā iemānīt organismā tās vielas. īpaši, vispār, fibre.