Jau ļ ilgi gribu uzrakstīt par to, ko arvien biežāk pamanu. Tb - uzskatu, ka sapāroties ar citas valsts pilsoni ir bezjēdzīgi, jo jūs nekad viens otru nesapratīsiet. Bet, mīļie cilvēki, kurš vispār kuru saprot? Man liekas, ka man ir tik ļ interesanti ar cita background pārstāvi tieši tāpēc, ka var stundām, dienām, nedēļām (you get the idea) sarunāties par... atšķirībām. Dot viens otram jaunus iespaidus, jaunus skatpunktus, jaunas idejas, jaunas vēlmes. Es nezinu, vai es tiektos pēc sapratnes, vai drīzāk gribu, lai vienkārši ļauj man būt man. Un to jau var izdarīt jebkuras valsts pilsonis (kā indivīds, kurš ir uz to spējīgs).

Protams, vienmēr būs joki vai kaut kas, ko nevar pārtulkot. Bet kaut kā man vienmēr licies, ka svarīgāk par nostaļģiju tomēr ir moving forward.

Neklausieties manī, es ne tikai neprotu romantiskas un monogāmas attiecības, bet arī tās pat nevēlos.