kamēr VZ apraud barčiku, gribēju pierakstīt par citu vakardienas epizodi, īsi pirms barčika apmeklējuma.

sēžam tagad picērijā, es tur kaut ko spēlējos ar ēdienu, nananā, tad man apnika un es padevos. apteksne pajautā, vai iesaiņot man līdzi, mēs purinam galvas, ka būs jau la. apteksne nopūšas, aiziet. savā nodabā pasmejamies, ka viņa jau pieradusi pie tā, ka es maz ēdu, vairs nepiepišas par to. tad mēs tur tralalā, tralalā, līdz nolemjam maksāt un iet uz barčiku. atnāk apteksne, parunājas ar VZ. man rodas sajūta, ka viņi par mani runā. apjautājos pēcāk VZ, jā. izrādās, ka apteksne stāstījusi, ka pavārs esot noskumis par to, ka šis tā centies, bet es neēdu. VZ kaut kā kārtējo reizi paskaidrojis apteksnei, ka nu, nevajag ņemt pie sirds, es tiešām maz ēdu. aizdomājāmies, ka jācer, ka šis tur nav suicidāls vai kā. jo nu, tad mūs vairs picērijā varētu negaidīt tik tā. un tad man rodas ideja! es varētu tam pavāram aizrakstīt atvainošanās vēstuli. bet nu, atkal tas, ka mans čehvalodas vocabulary nav diez ko, tad nu šī vēstule pamatā sastāvētu no vlak*, vlak, vlak, velmi dobře** un, lai uzsvērtu, ka domāju to pavisam nopietni vēl beigās to česnek***. ā un kešu**** arī var, tas mums abiem ar VZ ir jauns vārds mūsu vocab.

also, vakar bija nedēļas smieklīgākā diena.

šodien ir drusku mazāk smieklīgi. bet nu, izvairos par to tā aktīvi domāt. dzīvoju mazajos te un tagad momentos.

* vilciens
** very well
*** ķiploks
**** cashew nuts