Nu tā saprotu, ka cilvēki pārsvarā nesaprot, par ko es te cibā rakstu. Pat nezinu, kā uz to reaģēt. Jo man jau viss ir skaidrs, protams. Bet pati jau kaut kā ar gadiem esmu tomēr pielikusi pūles, lai saprastu kā tā mana galva darbojas. Source kods un viss tas pieejams. Saprotams, ka citiem tas ir totāls black box un mistika. Pie tam, citiem nav pat īsti pieejas visiem input vai output tajā black box. Tikai fragmenti.

Bet ko nu par to. Vakarnakt nejauši paliku augšā līdz kaut kādai agrai stundai. Skatījos visādas lietas. Secināju, ka esmu sākusi skatīties pārāk vienkāršas lietas par visādiem normālajiem. Tā kā uzskatu, ka jāatsāk skatīties fucked up lietas par fucked up cilvēkiem (pēc maniem fuckup standardiem, protams). Tie normālie liek man justies samērā neadekvāti tomēr. Šodienas trakuma ziņās ir trakums, kas izolē, jo par to nevar parunāt.