reizēm mani visvairāk pārsteidz, kad man izrādās bijusi taisnība. es zināju, ka Marlīne būs te. tātad vakar bija lieliska nakts. mēs vakariņojām apmēram 3 stundas. sēdējām ārā uz terases ar tiešu skatu uz viļņiem, kas sitas pret krastu. amazing seafood and lots of wine, un to visu tā lēnām.

tik lēnām, ka mums viens viesmīlis sāka (spāniski) piesieties, ka mums esot jāapēd tas, ko mēs pasūtījušas. es viņam savā broken spanglišā paskaidroju, ka mēs apēdīsim, tikai dodiet mums vairāk laika! tad viņš sāka prašņāt, kādas izcelsmes mēs esam. kad padzirdēja, ka es no Latvijas, sāka uzreiz ar mani krieviski runāt, jo vispār viņš esot turks. žēl, ka neatceros vairs precīzus citātus, bet nu veidoju teikumus, kur bija sajaukti spāņu un krievu valodas vārdi. jo, skuzējiet, bet neesmu lietojusi krievu valodu ļooooti ilgi, īpaši runāšanai tajā.

tam par godu dabūjām vēl 6 grillētas sardīnes on the house.

šodien vispār diez gan ļoti sāp galva. brokastpusdienās domāju iet ārā.