turpinot tēmu, par kuru negribu rakstīt, jāsaka, ka dažas lietas sāk vairāk sakārtoties galvā. cik labi, ka ir tāda ciba un tādi cibiņi, kuri dažādos komunikācijas veidos komentē manas drāmas un ir daudz saprātīgāki, jo nav tajā emocionāli investēti.

varbūt tiešām tā visa Marlīnes lieta nav nemaz tik sarežģīti un grūti. ja tā ņem un atmet ieradumu radītās ekspektācijas un pieņem lietu tādu, kāda tā ir. īpaši, ja ņem vērā, ka mana vēlme pēc tuvības ir tāda drusku distancētāka anyway. nē nu, nekļūs viss tagad maģiski super viegli un dzīvespriecīgi, bet then again, varbūt tas arī nav tik ļoti svarīgi.

protams, protams, un rītvakar sarunāts braukt pie Didi.

toties čemodāns sapakots, nu, palikušas tikai pēdējās lietas ielikt un parīt no rīta došos uz lidostu.