Šorīt sanāca drusku tāds kā čiks tai sporta zālē. Toties iepazinos ar bulgāru Ivanu. Pirmo ne-latvieti šai pilsētā, kurš mācēja pareizi uzrakstīt manu vārdu, kaut nekad nebija to redzējis rakstībā. Viņš man smējās, ka te noteikti ļaudis manu vārdu izrunājot daudz dažādos veidos? Es māju ar galvu un teicu, ka ir gan tā. Tad Ivans teica, ka viņš saprotot, viņu te par Aivanu saucot. Es atkal māju ar galvu un teicu, ka saprotu. Rīt iešu vēlreiz uz sporta zāli un cerēšu, ka nebūs tāds čiks, ka nu tomēr būs tas indakšans.