nav pietiekami agrs vai vēls. ir kaut kāds jocīgs laiks un es esmu noskatījusies jau divus raidījumus saistībā ar David Bowie. trešo nevaru vairs noskatīties, sirds lūzt. un ir tik daudz tur par ko lūzt. viņš bija tik fantastisks. neatkārtojams... nē, kuš, miers, kaķ, miers.

bet dažas dziesmas atgādināja par to, kāda bija mana dzīve pirms apmēram 12 gadiem. un atgādināja par to, cik ļoti vienkārši priekš manis ir sarežģītas attiecības ar cilvēkiem. cik ļoti nemāku gaidīt konkrētas lietas, bet kaut kam abstraktam... jā.

zinu, ka šis ir tas brīdis, kad ņemt savu notebook un pildspalvu un pārvērst visas šīs sajūtas neskaitāmu dzejoļu rindās.
bet tā vietā gribas tikai sēdēt zem segas un sērot.