Vakar bija totāls blast from the past. Viena pēcpusdiena un pilns ar visādiem atgādinājumiem par dažādiem periodiem no Rīgas dzīves. Interesanti tā. Un vēl izrādās, ka saprotu krievu valodu daudz labāk nekā domāju. Un man ikdienā krievu valodas apkārt nav gandrīz nemaz.

Šodien atcerējos, ka sen nav ar Marlīni runāts. Pēdējā īsziņa izsūtīta otrdien. Liekas, ka tur tomēr nekas nebūs, par spīti tam, cik fantastiski mēs saprotamies, man tam vienkārši nav laika. Žēl, bet ne pietiekami, lai atceltu lietas.

Domāju vēl par to, ka vajag vairāk uz koncertiem staigāt. Jāpaskatās, kur Jūdžins ar draugiem grasās iet. Viņiem mūždien muzikālie pasākumi. Domāju arī par vienu citu festivālu, tikai tas camping drusku traucē. Un day tickets tam pasākumam nav, nevar saorganizēties līdzīgi kā bija piektdien.

Vispār AFP ir kaut kā atgriezusi mani mūzikai. Kaut arī nejūtos vairs īsti uz viena viļņa ar viņas pašas jauno stuff, tas mani ir iespaidojis meklēt vēl citu mūziku un kaut ko, kas uzrunā. Pat aiziet paskatīties cilvēkus spēlējam dažādas mūzikas.