Klausos 2015. gadā izdotus Blondie koncertu albumus. (Man vispār baigi iepaticies klausīties koncertos ierakstītus albumus.) nu vienā brīdī neizturēju un aizgāju sagūglēt Debbijas dzimšanas gadu. Tagad esmu amazed un impressed. Riktīgi. Wow.

Citās ziņās, parīt atkal būs jocīgā telefonsaruna pusstundas garumā. Jau tagad zinu, ka neies labi. Bet nu, uztveru to kā practice.

Vēl ir tā, ka laikam esmu zaudējusi pēdējās ticības paliekas mental health servisiem. Jo, kā to pateikt, šķiet, ka tur ārā viņiem nav nekā, kas palīdzētu. Tas toties liek justies vienai, izolētai un bezcerīgai.