Nezāles neiznīkst ([info]jan09) rakstīja,
@ 2026-04-27 09:05:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
dk
dienas komentars:

Saeimas plānprātīgāko deputātu un progresistu galvās noteikti nenogāzās. Nebrīnīšos, ja tagad sekos vēl plānprātīgāki zaļo progresistu priekslikumi. Piemēram, dibināt parlamentāro komisiju notikušā grautiņa izmeklēšanai, tad likums ar prasību uzbūvēt žogu apkārt visām cilvēku dzīvību un transportu apdraudošajām vēja turbīnu iekārtām, tad tiks pasūtīts pusmiljona eiro pētījums par govju un kazu piena noraušanas risku nabaga lopiņiem ganoties zem brūkošiem vēja ģeneratoriem, bet Jaunās Vienotības iekšlietu ministrs ierosinās vēja parkim algot apsardzes personālu, CSDD pie vārtiem liks uzlikt brīdinājuma zīmes "Krītoši objekti", Lauksaimniecības ministrs saņems rīkojumu uzdot zemnieku saimniecībām apkarot kurmjus vēja parkos, kuri Latvijas mīkstajā melnzemē tur izrakņā vēja torņiem pamatus, un Jaunās Vienotības raustītie mēdiji saņems uzdevumu cept augšā sazvērestības teorijas par kremlinu provokāciju pret Eiropas Savienības zaļo kursu, bet valsts TV un radio, izmantojot to laimīgo sagadīšanos, ka šoriez neviens cilvēks necieta, sāks korī paklausigi sludināt melu ziņas par to, kā 10-20 tonu smagi ģeneratori nevienu patiesībā neapdraud. Pretēji jebkuram saprātīgi domājošam cilvēkam, kas zina, ka šādas kompleksas inženiertehniskas iekārtas, kas gadiem ilgi lietū rūsējušas, ziemās ledus pabojātas šuvju un spraugu vietās, un vējā drebinātas pa visām malām un savienojumiem, un kurss būvēti no lielākoties Ķīnā ražotām lētām sastāvdaļām, kur vecās šuves kopā ar Ķīnas materiāliem vairs nesatur šo konstrukciju kopā, tāda vēja ietaise objektīvi Latvijas klimata apstākļos tā arī kalpo kādus 10-15 gadus, bet pēc tam kopā ar torni nogāžas zemē. Īpaši ja netiek remontēta, jo lētās ķīniešu konstrukcijas, kā mēs visi zinām, lielākoties ir vienreizējas lietošanas prece. Diez vai Saeimas deputāti piespiedīs vēja parku īpašniekus pēc Latvijas valsts dāsnā atbalsta saņemšanas vēja turbīnu strāvai, pēc 10-15 gadiem tos dranķus remontēt par savu naudu. Tad mums elektrība izmaksātu vēl 3 x dārgāk nekā ar to patreizējo OIK atbalstu vēja strāvai šodien, ko tagad, kā es saprotu, SPRK kā "cenu regulētājs patērētāju interesēs" paslēpa zem Latvenergo iekšējiem tarifiem, lai Latvijas tautu rēķinos lieki netracinātu un parrūpētos par "zaļā kursa" politiķu atkārtotu pārvēlēšanu.
Vēja enerģētiku Latvijas klimatiskajos apstākļos es uzskatu par plānprātību, jo tā nav ilgtspējīga un visas vēja torņu konstrukcijas agri vai vēlu dabas stihijas ietekmētas sabruks. To remontēšana arī šķiet neatmaksājas. Bet tikmēr "vēja atļauju" dalītāju ģimenes un draugi no tāda valsts atbalsta mākslīgi sadārdzinātai "zaļā kursa" vēja elektrībai uz visu mūsu pārējo pilsoņu faktiskas apkrāpšanas rēķina pelna simtiem miljonu eiro gadā, saņemot treknas subsīdijas pie katra saražotā kilovata, kamēr Rīgas TEC-2, kura jauda var apgādāt visa Baltiju, izkūpina siltumu gaisā. Vajag sekot naudai, tad nebūs jāapkaro kurmji ap vēja ģeneratoriem. Visas valsts subsīdijas privāto elektrostaciju īpašniekiem vienā dienā ie jāatceļ, jo Latvijai vajadzīga lēta elektrība, nevis "zaļā kursa" plānprātība. Tam jābūt politiskam lēmumam, Saeimas rokās. Plānprātīgiem cilvēkiem tur nav vietas.

(c)Gints


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

viss ir slikti, atlajst sajmu!!!1
[info]zazis
2026-04-27 18:15 (saite)
ja vien komentāra autors būtu kaut mazliet iepazinies ar lietas apstākļiem, varbūt nesanāktu tik dramatiska brīvās apziņas plūsma. bet, saprotu, fakti jau nav interesanti.

"Turbīnas nav jaunas – tās ražotas vēl 90. gados"
"ka turbīnām jau iepriekš bijušas tehniskas problēmas un tās nav bijušas darba kārtībā."
", ka turbīnas balstā konstatēta korozijas radīta plaisa, kas, visticamāk, bijusi iemesls tās nokrišanai saistībā ar lielo vēju."

"Iespējams, arī tas, ka [iekārta] nebija ekspluatēta, varēja ietekmēt būves noturību. Galvenais secinājums, ka iekārta ir bijusi nolietota. Visticamāk, nav tikusi pietiekami uzturēta. Bet, protams, lai cēloņus noteiktu precīzāk, parka īpašniekam jāveic būvju tehniskā apsekošana un jāveic izpēte,"

"Mēs esam arī sazinājušies ar pašu ražotāju, ka viņi arī tad brauc un apseko, jo viņiem arī ir jāzina kāpēc ar to vēju turbīnu notika šīs incidents, jo pasaulē vēl ir šādas vēja turbīnes, kuras vēl kalpo un strādā, līdz ar to arī pats ražotājs ir ieinteresēts saprast, kas tas bija par iemeslu, kāpēc tā turbīna arī tika nolauzta."

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.04.2026-dienvidkurzeme-nokritusaja-veja-turbina-bija-plaisa-objekts-visticamak-nav-pienacigi-apsekots.a644723/

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

cic komentars
[info]jan09
2026-04-27 19:15 (saite)
Ko mums nestāsta par vēja turbīnām?
-) Ļoti nestabils enerģijas iegūšanas veids. Nav vēja “nav enerģijas”. Lielā vējā 20 – 25 m/s turbīnas ir jāatslēdz, lai netiktu sabojāts turbīnu mehānisms. Atkal “nav enerģijas”. Maksimālo jaudu tās saražo pie vēja 12 – 15 m/s, bet virs šī cipara lielāka labuma nav. Vēja turbīnas nevar būt vienīgais vai galvenais enerģijas ieguves avots. Tas der kā papildus avots stabīlai enerģijas ieguvei. Kombinācijas piemēram, atomelektrostacija + vējš. Dabasgāze + vējš.
-) Ziemā lielā salā (-20 C) veidojas apledojums, kas var sabojāt vēja turbīnas. Ziemeļu valstīs tas rada papildus problēmas šai enerģijai. Lāpstiņas ir jāapsilda (jāpatērē elektrība) vai mehāniski jānoņem apledojums, kas nav tik vienkārši.
-)Kalpošanas laiks 20 – 30 gadi. Pēc tam tās pilnībā ir jānojauc un jābūvē jaunas. Lāpstiņu kompozītu materiāli faktiski nav utilizējami. Utilizācija ir dārga un tādēļ lāpstiņas bieži nonāk izgāztuvēs un piesārņo dabu. Visi runā par “zaļo enerģiju”, bet neviens nerunā par to, cik tonnas šim milzim ir nepieciešams betona, cik reto metālu, cik daudz toksisku vielu rodas kompozītu materiālu ražošanā. Turbīnu ekspluatācija , protams, ir zaļa, bet ražošana un utilizācija nemaz tik zaļa nav.
-) Putniem un sikspārņiem šie propelleri ir nāvīgi. Lāpstiņas tos nogalina. Tas savukārt var veicināt disbalansu ekosistēmā. Man kā knišļu nīdējam, svarīgas ir sikspārņu dzīvības.
-) Turbīnas nevar būvēt visur. Ir piemērotas vietas, kurās ir “labākais vējš”. Te sanāk strīdi ar cilvēkiem, kuri tur dzīvo. Estētika, troksnis ko rada turbīnas daudziem nepatīk. “Kāpēc man jācieš, bet kaut kur iekšzemē neviens turbīnas nebūvē?”
-) Vislielākais mīnuss šai enerģijai ir tas, ka tā nav prognozējama un ir nepastāvīga. Nav vēja nav enerģijas -rezultātā biržās cena lēkā. Grūti prognozējamās elektrības cenas savukārt rada ekonomikai nevēlamus faktorus. Ziemā - nedēļa ar temperatūru -20 C un bezvēju var radīt milzīgu pārsteigumu gan cilvēkiem, gan uzņēmējiem. Kurš vēlas investēt kaudzi naudas rūpnīcas būvniecībā, ja skaidri nevar izrēķināt reālās izmaksas? Būs labs vējš un lēta enerģija vai arī nebūs. Kas to lai zina?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: cic komentars
[info]zazis
2026-04-27 19:17 (saite)
tā tas viss varētu arī būt. izņemot to, ka stikla daudzstāvenes nogalina daudz vairāk putnu.
protams, ka katrai enerģijas ieguvei ir savi mīnusi.

kādi mums ir citi varianti, kas, tavuprāt, būtu labāk?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: cic komentars
[info]jan09
2026-04-27 19:29 (saite)
gāze, kūdra, salmi, šķelda, ūdens, saule.
- maksimāli optimizēt visu ap/par Latvenergo TECiem labajā krastā un Rīgas siltuma gāzes kogenerācijas turbīnu kreisajā krastā, atmetot liekēžus, kas piezīdušies ar savām siltuma katlumājām.
- sauli pašpatēriņam, un saules paneļu laukus Latvenergo, lai var iekšēji balansēties ar Hesiem, kaut sūknējot ūdeni atpakaļ hesu ūdenskrātuvēs.
- koģenerācijas stacijas reģionos - rajonu pilsētās (un attīstītos ciemos) - te atkrīt daļa pārvades zudumu.
- nekādas vairāk vēja stacijas LV teritorijā.
/LV pietiek savu jaudu, tās vnk tiek noziedzīgi (zaglīgi) apkalpotas.
//ee karogs rokā uz aes, lt karogs rokā uz ves
///pieslēgties by, un pirkt by aes lēto elektrību (un pirkt minerālmēslus, sajaukt attiecībās un tirgot uz eu (ts cēlāja variants))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?