Nezāles neiznīkst (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} jan09) rakstīja, |
cic komentars
Ko mums nestāsta par vēja turbīnām?
-) Ļoti nestabils enerģijas iegūšanas veids. Nav vēja “nav enerģijas”. Lielā vējā 20 – 25 m/s turbīnas ir jāatslēdz, lai netiktu sabojāts turbīnu mehānisms. Atkal “nav enerģijas”. Maksimālo jaudu tās saražo pie vēja 12 – 15 m/s, bet virs šī cipara lielāka labuma nav. Vēja turbīnas nevar būt vienīgais vai galvenais enerģijas ieguves avots. Tas der kā papildus avots stabīlai enerģijas ieguvei. Kombinācijas piemēram, atomelektrostacija + vējš. Dabasgāze + vējš.
-) Ziemā lielā salā (-20 C) veidojas apledojums, kas var sabojāt vēja turbīnas. Ziemeļu valstīs tas rada papildus problēmas šai enerģijai. Lāpstiņas ir jāapsilda (jāpatērē elektrība) vai mehāniski jānoņem apledojums, kas nav tik vienkārši.
-)Kalpošanas laiks 20 – 30 gadi. Pēc tam tās pilnībā ir jānojauc un jābūvē jaunas. Lāpstiņu kompozītu materiāli faktiski nav utilizējami. Utilizācija ir dārga un tādēļ lāpstiņas bieži nonāk izgāztuvēs un piesārņo dabu. Visi runā par “zaļo enerģiju”, bet neviens nerunā par to, cik tonnas šim milzim ir nepieciešams betona, cik reto metālu, cik daudz toksisku vielu rodas kompozītu materiālu ražošanā. Turbīnu ekspluatācija , protams, ir zaļa, bet ražošana un utilizācija nemaz tik zaļa nav.
-) Putniem un sikspārņiem šie propelleri ir nāvīgi. Lāpstiņas tos nogalina. Tas savukārt var veicināt disbalansu ekosistēmā. Man kā knišļu nīdējam, svarīgas ir sikspārņu dzīvības.
-) Turbīnas nevar būvēt visur. Ir piemērotas vietas, kurās ir “labākais vējš”. Te sanāk strīdi ar cilvēkiem, kuri tur dzīvo. Estētika, troksnis ko rada turbīnas daudziem nepatīk. “Kāpēc man jācieš, bet kaut kur iekšzemē neviens turbīnas nebūvē?”
-) Vislielākais mīnuss šai enerģijai ir tas, ka tā nav prognozējama un ir nepastāvīga. Nav vēja nav enerģijas -rezultātā biržās cena lēkā. Grūti prognozējamās elektrības cenas savukārt rada ekonomikai nevēlamus faktorus. Ziemā - nedēļa ar temperatūru -20 C un bezvēju var radīt milzīgu pārsteigumu gan cilvēkiem, gan uzņēmējiem. Kurš vēlas investēt kaudzi naudas rūpnīcas būvniecībā, ja skaidri nevar izrēķināt reālās izmaksas? Būs labs vējš un lēta enerģija vai arī nebūs. Kas to lai zina?
Ko mums nestāsta par vēja turbīnām?
-) Ļoti nestabils enerģijas iegūšanas veids. Nav vēja “nav enerģijas”. Lielā vējā 20 – 25 m/s turbīnas ir jāatslēdz, lai netiktu sabojāts turbīnu mehānisms. Atkal “nav enerģijas”. Maksimālo jaudu tās saražo pie vēja 12 – 15 m/s, bet virs šī cipara lielāka labuma nav. Vēja turbīnas nevar būt vienīgais vai galvenais enerģijas ieguves avots. Tas der kā papildus avots stabīlai enerģijas ieguvei. Kombinācijas piemēram, atomelektrostacija + vējš. Dabasgāze + vējš.
-) Ziemā lielā salā (-20 C) veidojas apledojums, kas var sabojāt vēja turbīnas. Ziemeļu valstīs tas rada papildus problēmas šai enerģijai. Lāpstiņas ir jāapsilda (jāpatērē elektrība) vai mehāniski jānoņem apledojums, kas nav tik vienkārši.
-)Kalpošanas laiks 20 – 30 gadi. Pēc tam tās pilnībā ir jānojauc un jābūvē jaunas. Lāpstiņu kompozītu materiāli faktiski nav utilizējami. Utilizācija ir dārga un tādēļ lāpstiņas bieži nonāk izgāztuvēs un piesārņo dabu. Visi runā par “zaļo enerģiju”, bet neviens nerunā par to, cik tonnas šim milzim ir nepieciešams betona, cik reto metālu, cik daudz toksisku vielu rodas kompozītu materiālu ražošanā. Turbīnu ekspluatācija , protams, ir zaļa, bet ražošana un utilizācija nemaz tik zaļa nav.
-) Putniem un sikspārņiem šie propelleri ir nāvīgi. Lāpstiņas tos nogalina. Tas savukārt var veicināt disbalansu ekosistēmā. Man kā knišļu nīdējam, svarīgas ir sikspārņu dzīvības.
-) Turbīnas nevar būvēt visur. Ir piemērotas vietas, kurās ir “labākais vējš”. Te sanāk strīdi ar cilvēkiem, kuri tur dzīvo. Estētika, troksnis ko rada turbīnas daudziem nepatīk. “Kāpēc man jācieš, bet kaut kur iekšzemē neviens turbīnas nebūvē?”
-) Vislielākais mīnuss šai enerģijai ir tas, ka tā nav prognozējama un ir nepastāvīga. Nav vēja nav enerģijas -rezultātā biržās cena lēkā. Grūti prognozējamās elektrības cenas savukārt rada ekonomikai nevēlamus faktorus. Ziemā - nedēļa ar temperatūru -20 C un bezvēju var radīt milzīgu pārsteigumu gan cilvēkiem, gan uzņēmējiem. Kurš vēlas investēt kaudzi naudas rūpnīcas būvniecībā, ja skaidri nevar izrēķināt reālās izmaksas? Būs labs vējš un lēta enerģija vai arī nebūs. Kas to lai zina?
Nopūsties:
